Rakstu vieta /Lūkas 22, 31–38/

Sīmani, Sīmani, redzi – sātans gribējis jūs sijāt kā kviešus. Bet es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu būsi atgriezies, stiprini savus brāļus!” Tas viņam sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar tevi doties pat cietumā un nāvē.” Bet Jēzus sacīja: “Es tev saku, Pēteri, vēl gailis nebūs šodien nodziedājis, pirms tu trīs reizes noliegsi, ka mani pazīsti.”
Maks, soma un zobens

Viņš tiem sacīja: “Kad es jūs sūtīju bez maka, bez somas un bez apaviem, vai jums kā trūka?” Un tie atbildēja: “Nekā.” Un viņš tiem sacīja: “Bet tagad, kam ir maks, lai to ņem, tāpat arī somu, un, kam nav, tas lai pārdod drēbes un lai pērk zobenu,  jo es jums saku: pie manis ir jātop piepildītiem Rakstu vārdiem: viņš ir pieskaitīts noziedzniekiem. Un, kas par mani ir rakstīts, jau piepildās.” Viņi sacīja: “Kungs, redzi, šeit ir divi zobeni.” Un viņš tiem sacīja: “Pietiek!”

Bībeles pārdomas

„Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam: tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.” (2.Korintiešiem 5,14-15)

Ir mazs brīdis pirms Jēzus taps nodots, mocīts un krustā sists. Pēdējais brīdis kopā ar mācekļiem. Mācekļi nenojauš, kas ir sagaidāms tuvākajā nākotnē, bet Jēzus zina visu.

Jēzus nevienam neko nepārmet. Lai gan zina, ka Jūda viņu nodos un Pēteris pavisam drīz noliegs. Tieši otrādi – Viņš saka Pēterim – es esmu lūdzis par tavu ticību (32.p.), un ir pārliecināts, ka Pēteris atgriezīsies, būs par atbalstu brāļiem un turpinās Jēzus iesākto.

Mācekļiem trūkst paļāvības. Kopā ar Jēzu viņi ir stipri un droši, Pēterim (un droši vien arī pārējiem) šķiet, ka viņi varētu kopā ar Kungu iet tajā, kas Jēzum ir paredzēts (33.p.). Jēzus ir viņu skolotājs, viņi redzējuši Kristus brīnumus. Jēzus viņus pazīst, Viņš zina, cik vāja ir viņu ticība un paļāvība. Tāpēc Jēzus aicina viņus nodrošināties ar to, kas cilvēkiem parasti rada drošības sajūtu (36.p.). Kunga rūpes ir par to, lai mācekļu paļāvība būtu stiprināta. Tāpat notiek arī ar mums. Brīžos, kad Dieva klātbūtne nav tik jūtama vai arī kad mēs esam nomaldījušies no Kristus ceļa, mūsu ticība un paļāvība sašļūk. Pavisam ikdienišķās lietās ir grūti paļauties un uzticēties, ka visā, kas notiek, Dievs ir mums līdzās. Mums gribas ņemt zobenu un cīnīties. Taču allaž nepieciešams atcerēties, ka Dieva ceļš ir mīlestības, pazemības un piedošanas ceļš. Tā arī Kungs saka mācekļiem – diezgan, nost ar zobenu! Ir jāpiepildās mīlestības derībai, Dievam ir jātiek pagodinātam pie Krusta. Un tam jānotiek caur piedošanu un žēlastību, nevis asinīm un atriebību.

Kas ikdienā stiprina tavu ticību? Vai ikdienišķos jautājumos tu uzticies Dievam?