Un viņu starpā izcēlās arī strīds, kurš no viņiem būtu uzskatāms par lielāko. Bet viņš tiem sacīja: “Ķēniņi valda pār tautām; un tie, kam vara pār tām, tiek saukti par labdariem. Bet jūs tā ne. Lielākais no jums lai top kā mazākais, un galvenais lai ir kā kalps! Kas ir lielāks – vai tas, kas pie galda sēž, vai tas, kas kalpo? Vai gan ne tas, kas sēž pie galda? Bet es jūsu vidū esmu kalpam līdzīgs. Jūs vienmēr esat palikuši kopā ar mani manos pārbaudījumos. Un es jums novēlu Valstību, tāpat kā mans Tēvs to novēlēja man, lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā Valstībā un sēdētu troņos, tiesādami divpadsmit Israēla ciltis.
/Lūkas 22:24-30/
“Mīlestība nevar palikt dzīvot pati par sevi – tad tai nav nozīmes. Mīlestībai ir jāliek darboties, un šī darbošanās ir kalpošana.” (Māte Terēze)
Jau no Kaina un Ābela laikiem strīdas par to, kurš ir lielākais cilvēku domās, vārdos un rīcībā. Arī mēs jau no agras bērnības tiekam salīdzināti ar savām māsām, brāļiem, ar citiem bērniem klasē, ar kaimiņiem, kolēģiem. Tiekšanās pēc atzinības savā ziņā ir mūsos dabiski ielikta jeb drīzāk ieaudzināta. Ko par to visu saka Jēzus?
Jēzus nekad netiecās pēc cilvēku atzinības, uzslavas vai panākumiem, nekad nesacentās ar citiem, visa Viņa dzīve bija veltīta Tēvam, Tēva gribas meklēšanai un piepildīšanai. Meklējot un piepildot šo gribu, Viņš tuvojās cilvēkiem. Jēzus zināja, ka ikviens, kurš apzināti tiecas pēc panākumiem, pārākuma, patiesībā meklē pats sevi.
Bet Jēzus bija kalpoja citiem, visu zemais. Tādu paraugu viņš rāda arī mums, tādu mantojumu viņš atstāj arī mums – pazemību, meklēt to, kas Dievam patīkams, nedzīties pēc pārākuma, lai tas nav jautājums un motivācija mūsu darbībai! Meklē Dieva gribu, kalpo citiem, tā tu tuvosies gan savam tuvākajam, gan Dievam. Un pēc tam, kad esi kļuvis par to, kas kalpo, par mazāko, tad ir klāt nākamais kārdinājums, kurš čukst tev ausī – tu taču esi to paveicis, tu esi mazākais no mazākajiem. Man šķiet, ka šis uzdevums ir viens no grūtākajiem, kas mums dots – kalpot un būt pazemīgam. Neesi augstprātīgs ar savu kalpošanu! Neesi pārākumā ar to, ka esi viszemākais!
Bet par šo kalpošanu Jēzus sola arī algu. Tikai šī alga nav tā, ko mēs saņemsim šeit, tagad savā kontā vai makā. Tā ir debesu valstība, ko Jēzus apsola. Debesu valstība, kas sākas jau šeit un tagad, ja vien mēs paši to radām savā vidū.
Kā tu vari kalpot cilvēkiem, kas ir ikdienā tev apkārt? Kāda motivācija ir tavai kalpošanai?