/Mihas 6, 1–16/
1 Klausaities taču, ko saka Tas Kungs: “Celies un sāc savu uzstāšanos tiesā kalnu priekšā un ļauj pakalniem sadzirdēt savu balsi!”
2 Klausaities jūs, kalni, kā Tas Kungs ies tiesā, un arī jūs, spēcīgie zemes pamati, jo Tas Kungs grib iet tiesā ar Savu tautu un grib sodīt Israēlu!
3 “Ko Es esmu tev nodarījis, Mana tauta, un ar ko Es tevi būtu apkaitinājis? Atbildi jel Man to!
4 Es taču izvedu tevi no Ēģiptes zemes un atsvabināju tevi no tavas verdzības nama, un sūtīju tev pa priekšu Mozu, Āronu un Mirjamu.
5 Atceries taču to, Mana tauta, kādus nodomus bija lolojis Balaks, moābiešu ķēniņš, un ko viņam atbildēja Bileāms, Beora dēls, kā arī to, kas notika ceļā no Sitimas līdz Gilgalai, lai tu saprastu, ka Tas Kungs jums darījis tikai labu!”
6 “Kā lai es tuvojos Tam Kungam? Vai lai es nometos zemē augstā Dieva priekšā? Vai lai es tuvojos Viņam ar dedzināmiem upuriem, veltījot Viņam gadu vecus telēnus?
7 Vai var iegūt Tā Kunga labpatiku ar daudziem tūkstošiem aunu, ar desmit tūkstošām eļļas straumju? Jeb vai man jādod par manu pārkāpumu mans pirmdzimtais, manas miesas auglis par manas dvēseles grēkiem?”
8 Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti – darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!
9 Klau! Tā Kunga vēstījuma balss atskan pa visu pilsētu – ir gudrība bīties Tavu Vārdu. Ņem vērā rīksti un arī, kas to sūta!
10 “Vai arvien vēl neatrodas bezdievīgo namos netaisna manta kopā ar sasodīto samazināto labības mēru?
11 Jeb vai lai Es attaisnoju nepareizos svarus un somā līdzi nēsājamos viltotos atsvarus,
12 ar kuriem viņu bagātnieki, kas nereti ar varmācību kļuvuši bagāti, nodara tik daudz netaisnības? Un viņu mājinieki runā melus, un viņu pašu mutē ir nepatiesa mēle.
13 Tāpēc Es tev sodam sagādāšu visai sāpīgas ciešanas un tavu grēku dēļ tevi izpostīšu.
14 Tu ēdīsi, bet nebūsi paēdis, savās iekšās tu pastāvīgi sajutīsi bada tukšumu. Un, ko tu noliksi pie malas, to tu tomēr nesataupīsi, un, kas tev vēl paliks pāri, to Es iznīcināšu ar zobenu.
15 Tu gan sēsi, bet tu nepļausi, tu audzināsi olīvas, spiedīsi eļļu, un tu tomēr nesvaidīsies ar to, tu liksi spaidā vīnogas, bet tu nedzersi no tām darinātu vīnu.
16 Jo tu sekoji Omrija mācībām un ievēroji visas Ahaba nama izdarības, un jūs sekojāt tām, paklausīdami šā nama padomiem. Tādēļ Es tevi nodošu izpostīšanai un tavus iedzīvotājus apsmieklam, un jums būs jācieš Manas tautas kauns!”
Bībeles pārdomas
“Teici to Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis.“ (Psalms 103, 2)
Kā tevi sauc? Cik tev gadu? Kur tu dzīvo? Tā bieži iesākas iepazīšanās. Mēs vēlamies zināt, kas ir otrs cilvēks. Tā atklājas daļa no pagātnes – kurš ielicis vārdu, kurš audzinājis. Ierodoties svešā vietā, mēs ar savu runu un izturēšanos stāstām par savas tautas pagātni vai tagadni. Lai arī jūtamies pilnīgi neatkarīgi, mēs nevaram būt atrauti no atmiņām, ja arī neatceramies tās.
Šodien lasām par kādu saiti, kas ved pagātnē, par atmiņām, kas var tikt izvilktas ārā kādā brīdī no jauna. Dievs atceras to, ko mēs esam aizmirsuši un negribam atcerēties (4.-5.p.). Viņam sāp (3.p.). It kā cilvēciskas īpašības. Kādēļ Viņam būtu jāaizrāda mūsu pagātne, vai tas ir Viņa uzdevums? Kādēļ Viņam sāpētu mūsu nolaidība? Kādēļ Viņam jāsūta kāds ar mums runāt? Un kādēļ Viņš to dara?
Ja tu pats esi tēvs vai māte, vai arī esi atbildīgs par kādu, ko mīli, būs vieglāk saprast, kādēļ Dievs soda, ja mīl. Dieva tautas atmiņā ir pazudusi izglābšanās no ēģiptiešiem, no bīstamām situācijām. Bīstama skleroze, kas var piemeklēt arī mūs, ja mums klājas labi.
Jautājumi domās, prātā, sirdī. Ceļš, kā Dievs ved atpakaļ pie sevis. Kad esmu nonācis pie vēlēšanās atkal tuvoties Dievam, kā man to darīt? Vai Dieva tuvumu var nopelnīt ar īpašiem rituāliem, dārgām dāvanām, atdodot tuvus cilvēkus (6.-7.p.)? Nē. Nē. Nē. Atkal pārpratums. Dievs neko tādu mums neprasa. Viņš nav tirāns. Atceries! Viņš ir Tēvs, tavs Dievs! Bet kā tad ar tām atmiņām? Atmiņas nav kaitīgas tagadnei. Ir iespēja atgriezties Dieva tuvumā – rīkoties taisnīgi, dzīvot mīlestībā, ko esam saņēmuši no Dieva, staigāt pazemībā Dieva priekšā (8.p.). Šī ir Dieva atbilde. Jautā Dievs, jautāju es. Atbild Dievs, kā atbildu es?
Bet, ja nu es tikai tagad esmu ienācis šajā pasaulē, ja tikai tagad attopos, kur dzīvoju? Vai man jāizstājas? Vai varu ko mainīt? Vai arī esmu nolemts lāstam –strādāt un nenopelnīt, ēst un nepaēst, nekad nesaņemt augļus (13.-15.p.)?
Par ko mums šis sods? Šodien tā jautā daudzi pieviltie un dusmīgie. Kad vienreiz būs taisnība zemes virsū? Mēs meklējam iemeslus netaisnībai – un, re – šai vietā ir atbilde, ko saka Dievs (16.p.). tu sekoji, ievēroji un paklausīji nevis Dieva Vārdam, bet ņēmi vērā svešas mācības un nenāci Man līdzi. Un ir noticis – tavā namā ir ienācis posts. Omrija mācības (1. Ķēniņu 16,25-26), Ahaba nama izdarības pievīlušas izredzēto tautu. Kas ir pievīlis mani? Netaisna manta – manā prātā, istabā vai pagrabā? Paturot to – es zaudēju, atdodot – saņemu. Gudrība – bīties Dieva Vārdu, posts – sekot bezdievju padomiem. Tā nav labklājības teoloģija, tā ir dzīve – paklausībā Dievam. Kādi piedāvājumi, padomi un izdarības mani gaida šodien? Kungs, rādi man patiesību!
Lūdz, lai Dievs atjauno tavu ticību un nodošanos Viņam!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.