/2. Pētera 3, 14–18/

14 Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus,
15 un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības.
16 Tā viņš runā par šīm lietām visās vēstulēs, kurās ir kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu.
17 Tad nu jūs mīļie, to jau zinādami, sargaities, ka, maldu līdzi aizrauti, nezaudējat savu stipro pamatu.
18 Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā! Viņam lai ir gods tagad un līdz mūžības dienai!

Bībeles pārdomas

Lūdz, lai Dievs piepilda tavu sirdi ar mieru un paļāvību uz Viņu. Uzticies savam Kungam pilnīgi!

Ko tu gaidi visvairāk? Šajā gada laikā gaidām Ziemassvētkus. Varbūt kāds ilgojas pēc savas dzimšanas dienas. Gatavojoties svētkiem, mēs parasti iztīrām māju, sapošamies paši. Bet kā ar mūsu sirdīm? Steigā par savu sirdi domājam vismazāk, drīzāk gan to lieki satraucam, pārdzīvodami, vai viss būs kārtībā. Un tad ir nemiers, par dusmas uz bērniem, vīru vai sievu, jo viņi rīkojas pavisam savādāk kā ir ieplānots manā prātā.

Kas ir dzimšanas diena, salīdzinot ar jaunas pasaules gaidīšanu (13.p.)? Kā un vai vispār mēs gaidām šī apsolījuma piepildīšanos? Varbūt ikdienā esam aizmirsuši, ka jāgaida Dieva valstība? Varbūt nemaz necenšamies ielaist savās sirdīs mieru, jo ikdienā ir tik daudz pienākumu, ka neatliek laika domāt par savu sirdi? Pēteris mudina turēt sirdis tīras (14.p.). Kāda ir mana sirds? Kad es pēdējo reizi ļāvu Dievam to iztīrīt, kad nožēloju savus grēkus? Jā, var jau aizbildināties, ka apsolītā valstība kā nenāk tā nenāk, taču der atcerēties, ka tā kavējas, lai dotu mums vairāk laika sagatavot savas sirdis (15a.p.).

Gaidot uz mūžīgo valstību, jāuzmanās arī no maldiem, kas ved prom no patiesās ticības Jēzum. No maldiem mūs cenšas pasargāt gan Pāvils, gan Pēteris, jā arī draudzes mācītājs katrā dievkalpojumā. Pēteris šīs vēstules beigās brīdina no Rakstu nepareizas lasīšanas (16.p.). Ir viegli pārprast Dieva Vārdu, ja redz tikai burtu, ne Garu, kas dara Rakstus dzīvus. Varbūt pārpratumi ceļas arī no tā, ka mēs nevēlamies mācīties, studēt, meklēt sakarības Bībelē, bet lasām tikai pa virsu? Tieši tāpēc vēstule beidzas ar mudinājumu augt, pilnveidoties Kristus atziņā (18.p.). Lūgt pēc sapratnes, dzīvot, paklausot Jēzus prātam, kas atklājas Bībelē.

Kas šodien vajadzīgs manai sirdij, lai tā iegūtu patiesu mieru?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.