/Esteres 8, 1–17/

1 Tai pašā dienā ķēniņš Ahasvers atdāvināja ķēniņienei Esterei jūdu ienaidnieka Hamana namu. Un Mordohajam tika atļauts stāties ķēniņa priekšā, jo Estere bija izstāstījusi, kas viņš viņai bija.
2 Un ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu, ko viņš bija atņēmis Hamanam, un iedeva to Mordohajam. Un Estere iecēla Mordohaju par Hamana nama pārvaldnieku.
3 Tad Estere atkal runāja ar ķēniņu, krita viņam pie kājām, raudāja un lūdza viņu, lai viņš novērš agagieša Hamana ļaunprātību un viņa nodomu, ko viņš bija izdomājis pret jūdiem.
4 Un ķēniņš izstiepa zelta scepteri Esterei pretī, un Estere piecēlās un nostājās ķēniņa priekšā,
5 un viņa sacīja: “Ja ķēniņam tas patīk un ja es esmu atradusi labvēlību viņa priekšā, un ja šī lieta šķiet ķēniņam taisna un es esmu patīkama viņa acīm, tad lai ar rakstītu rīkojumu tiktu atklāti pateikts, ka agagieša Hamana, Hammedatas dēla, ļaunos nolūkos piesūtītie rīkojumi, ar kuriem bija pavēlēts iznīcināt visā ķēniņa zemē dzīvojošos jūdus, tiek tūliņ atsaukti un atcelti.
6 Jo kā gan es varētu noraudzīties nelaimē, kas stāv priekšā manai tautai, un kā gan lai es spētu noskatīties savu ciltsbrāļu bojāejā!”
7 Tad ķēniņš Ahasvers sacīja ķēniņienei Esterei un jūdam Mordohajam: “Lūk, Hamana namu es esmu dāvinājis Esterei, un viņš pats ir pakārts, tādēļ ka viņš bija izstiepis savu roku pret jūdiem.
8 Un jūs drīkstat ķēniņa vārdā rakstīt par jūdiem, kā tas jums šķiet labāk, un drīkstat apzīmogot to ar ķēniņa zīmoggredzenu, jo raksts, kas rakstīts ķēniņa vārdā un apzīmogots ar ķēniņa zīmoggredzenu, nav atsaucams!”
9 Tad sapulcējās ķēniņa rakstveži trešajā mēnesī, kas ir sīvāna mēnesis, divdesmit trešajā dienā un rakstīja saskaņā ar visu, ko pavēlēja Mordohajs par jūdiem, ķēniņa vietvalžiem, zemes pārvaldniekiem un zemju lielkungiem no Indijas līdz Etiopijai, simts divdesmit septiņām zemēm, katrai zemei tās valodā un katrai tautai tās valodā un arī jūdiem viņu rakstā un viņu valodā.
10 Un rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmoggredzenu un vēstules izsūtīja ar skrējējiem, kas jāja uz ātrākajiem kumeļiem no ķēniņa zirgu audzētavām.
11 Ar šīm vēstulēm ķēniņš atļāva jūdiem katrā atsevišķā pilsētā sapulcēties un aizstāvēt savu dzīvību, iznīcinot, nokaujot un izdeldējot ikvienas tautas vai zemes bruņotu spēku, kas taisītos apdraudēt viņus, viņu bērnus un sievas, kā arī izlaupīt šo ļaužu mantu, pie tam
12 vienā dienā visās ķēniņa Ahasvera zemēs, proti, divpadsmitā mēneša, kas ir ādāra mēnesis, trīspadsmitajā dienā.
13 Noraksts no tā, kas rakstīts, bija jāizsludina kā pavēle katrā zemē, to darot zināmu visiem ļaudīm, lai jūdi varētu būt sagatavoti uz šo dienu un varētu atriebties saviem ienaidniekiem.
14 Pēc īpaša ķēniņa pamudinājuma nekavēties, skrējēji tad arī naski devās ceļā, jādami uz ķēniņa zirgiem, ar ķēniņa pavēli; arī Sūsas pilī tika izsludināta šī pavēle.
15 Un Mordohajs iznāca no ķēniņa pils purpurzilās baltās karaliskās drēbēs ar lielu zelta pieres sprādzi un purpursārtā smalka audekla mētelī; tad Sūsas pilsēta gavilēja un priecājās,
16 jo jūdiem bija pienākušas laimes, prieka, līksmības un goda pilnas dienas.
17 Un ikvienā zemē un ikvienā pilsētā, kur vien nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, jūdiem bija prieks un līksmība, dzīres un svētku dienas. Un daudzi no iezemiešiem uzdevās par jūdiem, jo viņiem bija uznākušas bailes no jūdiem.

Bībeles pārdomas

Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.”(Psalms 121,4) Dievs taču ir arī tavs sargs.

Hamana vairs nav, Estere iegūst jaunu ķēniņa labvēlību, Mordohajs tiek pagodināts un iecelts amatā. Šķiet, visi varētu mierīgi dzīvot tālāk, tomēr nē – jūdu eksistence vēl ir apdraudēta. Esterei atkal jāsaņem drosme un jālūdz ķēniņam labvēlība. Ķēniņš atļauj lēmumu pieņemt Mordohajam un Esterei. Viņš pilnīgi uzticas šiem cilvēkiem un viņa zīme – Mordohajam dotais zīmoga gredzens – apliecinās, ka lēmums, ko apstiprina šis zīmogs, ir jāpilda. Apzīmogotajā vēstulē ir dota atļauja visiem jūdiem aizstāvēties pret uzbrucējiem.

Ir dzirdēts teiciens, ka taisnībai ir divas puses. Taisnība jāpieņem kā ļauna darītājam, tā nevainīgajam. Mēs dzīvojam grēkā kritušā pasaulē un mums nākas pieņemt grēkā krišanas sekas, kas bieži nes sev līdzi ciešanas. Esam to pieredzējuši arī mūsu valsts vēsturē, kur nu vēl katrs savā personīgajā dzīvē. Kad ļaunums ir novērsts, jūdi priecājas un līksmojas. Apkārtējie, redzot šo neparasto izglābšanos, jūt bijību šīs tautas priekšā (17.p.).

Ir jocīgi piedzīvot tik krasu apstākļu un notikumu maiņu. Vienu dienu tev draud nāve par neko, vienkārši tavas tautības dēļ, bet nākamajā dienā tu esi apžēlots. Dievs ir nomodā par savējiem. Viņš pieļauj bailes, izmisumu, neziņu, viņš palīdz saliedēties tautai, kopīgi gavējot un uztraucoties, kopīgi pārdzīvojot par Esteri. Bet Viņš dod arī prieka un līksmības brīžus, kad viss ir garām, kad var uzelpot un baudīt, cik labi ir vienkārši dzīvot.

Arī mūsdienās daudzi cilvēki nepamatoti cieš savas tautības, reliģiskās piederības vai dzimuma dēļ. Lūdz par viņiem un pārdomā, ko tu varētu darīt, lai ļaunums mazinātos.

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.