/Augstā dziesma 1,1–2,7/

¹  Dziesmu dziesma, kas Sālamanam.
Līgava
² “Lai viņš mani skūpsta
savas mutes skūpstiem,
jo tava mīla
par vīnu gardāka,
³ jaukāka par tavas eļļas dvesmu.
Tavs vārds
ir kā izlieta eļļa –
tādēļ jaunavas tevi mīl.
⁴ Velc mani sev līdzi –
mēs skriesim;
valdnieks ved mani
savos mājokļos!”
Koris
“Līksmosim,
priecāsimies ar tevi,
daudzināsim tavu mīlu
vairāk nekā vīnu –
pelnīti tevi mīl.”
Līgava
⁵ “Es melna un daiļa,
Jeruzālemes meitas,
kā Kēdera teltis,
kā Sālamana aizkari.
⁶ Nebrīnieties,
ka es melnīgsnēja,
jo saule mani apdedzinājusi.
Manas mātes dēli
apskaitušies uz mani,
viņi lika man sargāt
vīnadārzus –
savu vīnadārzu
es nenosargāju.
⁷ Teic man, tu,
ko mana dvēsele mīl:
kur tu gani?
Kur guldini avis diendusā?
Kādēļ man būt kā tām,
kas aizsegtas staigā
gar tavu biedru
ganāmpulkiem!”
Koris
⁸ “Ja tu to nezini,
visuskaistā starp sievām,
dodies pa avju pēdām
un gani savus kazlēnus
pie ganu mājokļiem.”
Līgavainis
⁹ “Manai ķēvei faraona ratos
es tevi pielīdzinu, draudzene mana.
¹⁰ Tavi vaigi ir skaisti rotās
un tavs kakls krellēs.”
Koris
¹¹ “Zelta rotas mēs tev kalsim –
ar sudraba lāsumiem.”
Līgava
¹² “Kamēr valdnieks sēž dzīru solā,
mana narde dod smaržu.
¹³ Mīļais man ir mirru pušķis,
kas dus starp manām krūtīm.
¹⁴ Mīļais man ir ciprešu ziedu ķekars
Ēn-Gedī vīnadārzos.”
Līgavainis
¹⁵ “Redzi, cik tu skaista, draudzene mana!
Redzi, cik tu skaista – tavas acis ir dūjas!”
Līgava
¹⁶ “Redzi, cik tu skaists,
mīļais mans, un tīkams,
ak, mūsu guļvieta zaļo!
¹⁷ Mūsu nama sienas ir ciedri,
mūsu griesti ir cipreses.
¹ Es klajuma narcise, ielejas lilija.”
Līgavainis
² “Kā lilija starp ērkšķiem,
tā draudzene mana starp meitām.”
Līgava
³ “Kā ābele meža kokos,
tā mans mīļais starp dēliem.
Cik tīkami sēdēt man viņa paēnā,
un viņa auglis manai mutei salds.
⁴ Viņš mani ieveda vīna namā,
viņa karogs pār mani ir mīlestība.
⁵ Spēciniet mani ar rozīņu plāceņiem,
spirdziniet mani ar āboliem,
jo es esmu mīlas sērgā.
⁶ Viņa kreisā roka
zem manas galvas
un labā mani skauj.”
Līgavainis
⁷ “Es jūs nozvērinu, Jeruzālemes meitas,
pie gazelēm un lauka briežiem –
nemodiniet, neatmodiniet mīlestību,
pirms tai labpatīk pašai!”

Bībeles pārdomas

Nav laikam tāda cilvēka, kurš neilgotos tikt mīlēts un mīlēt. Saņemot mīlestību no apkārtējiem cilvēkiem, dažkārt aizmirstas, ka Dievs mūs mīl.

Jaunībā cilvēki bieži kavējas domās par to, kāds varētu būt mīļotais vai mīļotā un ko sniegs mīlestība. Arī šīs grāmatas varoņi alkst mīlestības. Viņa fantazē par to, kā būs saņemt mīļotā apskāvienus (2.p.). Viņas iecerētais, protams, ir visu meiteņu vēlmju objekts (1,3), bet starp visām citām izvēlas tieši viņu. Bet ja nu iemīļotajam nepatīk viņas izskats (1,5)? Vai viņš spēs aiz saules nodedzinātās ādas saskatīt viņas patieso būtību (1,6)? Viņa meklē viņu, nekaunēdamās, ka citi pamana viņas ilgas (7.p.), un viņš viņu sagaida (1,8). Viņš apber viņu ar sajūsmas pilniem vārdiem, daudzina un cildina viņas skaistumu (1,9-10). Viņu sajūsma vienam par otru ir abpusēja (1,15-16). Viņa ir skaista kā puķe, izceļas citu meiteņu vidū (2,1-2). Viņš arī ir pārāks pār visiem citiem puišiem (2,3). Viņi bauda kopību, iepazīst viens otru (2,5-6). Un viņš pagodina savu iemīļoto, atklādams savu mīlestību visai pasaulei (2,4). Viss ir tieši tā, kā skaistā sapnī vajadzētu būt. Šajos aprakstos jaušama kaisle, ilgas un uzticēšanās.

Mīlestība vienmēr ir risks, varbūt tāpēc daudzi cilvēki izvēlas dzīvot vientulībā. Man liekas, katrs no mums pazīst kādu, kurš ir sadedzis attiecībās, vīlies un vairs neuzticas citiem. Cik smeldzīgi un arī atsvaidzinoši ir lasīt šo jauno mīlētāju izjūtas un varbūt atcerēties, kā bija pašam.

Lasot šo grāmatu, lūdz, lai Dievs atjauno un stiprina tavu mīlestību pret laulāto draugu. Ja neesi precējies, lūdz, lai Dievs svētī tavu laulību un lai tajā vienmēr būtu kaisles un mīlestības dzirksts.

Vai tu pašreiz esi kādās attiecībās, kas tev dara raizes? Uztici tās Dievam šodien!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.