/Efeziešiem 4,7–16/

⁷ Ikvienam mums ir dota žēlastība tādā mērā, kādu Kristus to piešķīris. ⁸  Tādēļ ir sacīts: uzkāpa augstumos, vezdams līdzi sagūstītos; viņš deva dāvanas cilvēkiem. ⁹ Ko nozīmē – viņš uzkāpa? Vai ne to, ka viņš arī nokāpa zemes dziļumos? ¹⁰ Tas, kas nokāpa, ir tas pats, kas uzkāpa augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu. ¹¹ Viņš dāvāja vispirms apustuļus, tad praviešus, evaņģēlistus, ganus un skolotājus, ¹² lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, lai tā veidotos Kristus miesa, ¹³ līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienotību ticībā un atziņā uz Dieva Dēlu, līdz sasniegsim vīra briedumu, Kristus pilnības mēru. ¹⁴ Tad mēs vairs nebūsim mazi bērni, kas tiek mētāti un aizrauti līdzi katram mācības vējam cilvēku viltīgajā spēlē, ar kuru tie ievilina maldos. ¹⁵ Apliecinādami patiesību mīlestībā, mēs pieaugsim Kristū, kas ir galva visam. ¹⁶  No viņa visa miesa, saistīta un savienota visādām saitēm, katra daļa, darbodamās un celta viņa mīlestībā, iegūst spēju augt.

Bībeles pārdomas

„Jēzus Kristus nav tikai virsraksts kaut kam, kas saistīts ar cilvēciskām rosmēm, Viņš ir savas draudzes un savas Baznīcas Kungs.” (R.E.Feldmanis)

Visu to, kas mēs draudzē esam un ko mēs darām, mums ir devis Kristus. Katram pēc Viņa žēlastības dota spēja ticēt, lūgt, izprast Dieva Vārdu, ziedot, kalpot. Es nevaru prasīt no citiem to ticības mēru, kas ir dots man personīgi. Nevaru gaidīt, ka citi būs tādā pat mērā nodevušies kalpošanai kā es. Katru savā vietā Kristus ir ielicis tieši tāpēc, lai mēs varētu būt par stiprinājumu citiem. Tekstā teikts – ”lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam”. Par kādiem svētajiem Pāvils runā. Vai tie ir kādi īpaši cilvēki draudzē – svētāki, labāki par pārējiem? Jau vēstules sākumā Pāvils efeziešus nosauc par svētajiem un ticīgajiem Kristū Jēzū. Tātad par svētiem mūs padara ticība Jēzum Kristum, Viņa nopelnam pie krusta. Tad jau arī mums katram pret citiem draudzē jāizturas kā pret svētajiem.

Vai bieži ejam uz draudzi, lai būtu pārējiem par stiprinājumu? Esmu dzirdējusi sakām: „Es neeju uz draudzi, bet skatos dievkalpojumu pa televizoru, jo tajā draudzē neko nesaņemu.” Bet, vai tad mums ir tikai jāsaņem? Kristus māca mums dot. Viņš pats mums ir došanas piemērs – Viņš dod žēlastību, ticību, atziņu, spējas. (7.,13.,16.p.) Ir taču noteikti kaut kas, ko katrs varam dot citiem draudzē. Ja nākam uz draudzi, lai dotu, tad noteikti arī kaut ko saņemam. Tikai esot kopā ar Kristu un viens ar otru mēs varam pieaugt Kristus mīlestībā. Kāpēc ir tik svarīgi pieaugt, iegūt briedumu? Esmu redzējusi, kā Pokaiņu akmeņi lika iekrist savās lamatās kādiem ekskursantiem no draudzes, jo gids ļoti pārliecinoši stāstīja par akmeņu spēku. Lai mēs neiekristu slazdos, ir svarīgi pieaugt Kristū visās lietās.

Lūdz par savu un savas draudzes garīgo briedumu!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.