/Efeziešiem 1,15–23/
15 Tādēļ arī es, dzirdēdams par jūsu ticību Kungā Jēzū un par jūsu mīlestību uz visiem svētajiem, 16 nemitos pateikties par jums, pastāvīgi pieminēdams jūs savās lūgšanās, 17 lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dod jums gudrības un atklāsmes garu, tā ka jūs viņu atzīstat, 18 lai jūsu gara acis būtu apgaismotas un lai jūs zinātu, kas ir viņa aicinājuma cerība un kādu godības bagātību iemanto viņa svētie, 19 lai jūs zinātu, cik neizmērojami liela ir viņa dievišķā varenība, kas darbojas pie mums, ticīgajiem. Šī varenā spēka darbību viņš 20 parādījis Kristū, augšāmceldams to no mirušajiem un sēdinādams pie savas labās rokas debesīs, – 21 augstāk par ikkatru valdību, varu, spēku, valdīšanu un pār visu citu, lai kādā vārdā arī to nosauktu, ne vien šajā laikā, bet arī nākamajā. 22 Visu viņš ir nolicis zem Kristus kājām, bet viņu pašu kā galvu pāri visam ir devis draudzei, 23 kas ir viņa miesa, viņa piepildījums – viņa, kas visu visur piepilda.
Bībeles pārdomas
Ikviena mūsu lūgšana tiek uzklausīta. Lai tas tevi motivē lūgt!
Reiz kāda sieviete stāstīja, ka vienmēr atcerēsies to nakti, kad viņas meita tika ievietota slimnīcā un viņas dzīvība karājās mata galā. Šī sieviete visu to nakti esot pavadījusi uz ceļiem, ar asarām lūgdama Dievam, lai pasargā meitu. Viņas lūgšana tika uzklausīta. Tāda bieži ir cilvēku izpratne par lūgšanu – lūgt, kad mūsu dzīvē ir krīze un kad paši nespējam tikt ar to galā. Lai gan tad lūgt ir nepieciešams, tomēr tas nav viss.
Pāvils raksta, ka lūgšanās pasakās Dievam par efeziešu ticību. Viņš pat saka „nebeidzu patiekties”, tādējādi likdams saprast, ka pie pateicības atgriežas atkal un atkal. Tomēr viņš neapstājas pie pateicības, viņš lūdz pēc brāļu un māsu izaugsmes (17.p.), pēc labākas evaņģēlija izpratnes un apzināšanās, kas viņi ir Kristū (18.p.). Tāpat Pāvilam ir svarīgi, lai efezieši apzinātos, ka Dieva spēks reāli darbojas viņu dzīvēs (19.p.), tieši tikpat liels un varens spēks, kāds tas ir atklājies Kristus dzīvē (20.-21.p.). Ar tādu pašu spēku kā uzmodināja Kristu no mirušajiem Dievs uzcels augšā arī mūs. Šai lūgšanā Pāvils atgādina, cik svarīgi ir saprast, ka, būdami tik līdzīgi Kristum, mēs tomēr esam Viņam pakļauti, jo Viņš ir un paliek draudzes galva (22.-23.p.). Ikvienam no mums taču ir daudz draugu, kas cenšas dzīvot kristīgu dzīvesveidu. Šī lūgšana ir labs paraugs, ko lūgt par viņiem. Mēs vienmēr varam lūgt Dieva aizsardzību saviem mīļajiem, varam pateikties par viņu ticību un lūgt, lai Dievs turpina viņos darboties ar savu atziņu un gudrību.
Lūdz šo lūgšanu šodien par sevi un par kādu savu draugu!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.