Bībeles lasījums /Jeremijas 11, 1–17/
1 Vārdi, kas Jeremijam nāca no Kunga: 2 “Klausieties šīs derības vārdus un sakiet tos Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem! 3 Saki tiem: tā saka Kungs, Israēla Dievs: nolādēts tas vīrs, kas nepaklausa šīs derības vārdiem, 4 to es pavēlēju jūsu tēviem todien, kad izvedu viņus no Ēģiptes zemes, no dzelzs lietuves, sacīdams: klausieties manā balsī un dariet visu, ko es jums pavēlu, un jūs būsiet mana tauta, un es būšu jūsu Dievs. 5 Tas tādēļ, lai varu pildīt zvērestu, ko es zvērēju jūsu tēviem, ka došu tiem zemi, kur plūst piens un medus, – un tā tur ir vēl šodien!” Un es atbildēju un teicu: “Patiesi, Kungs!”
6 Un Kungs man sacīja: “Sauc šos vārdus Jūdas pilsētās un Jeruzālemes laukumos: klausieties šīs derības vārdus un pildiet tos! – 7 Jo todien, kad es viņus izvedu no Ēģiptes zemes, es jūsu tēviem piekodināju – un līdz šai dienai es piekodinu bez mitas: klausiet manai balsij! – 8 Bet tie neklausīja, pat neieklausījās! Ikviens staigāja pēc savas sirds stūrgalvības! Tādēļ es liku, lai pār tiem nāk visi šīs derības vārdi, kurus es pavēlēju tiem pildīt, bet tie nepildīja.”
9 Kungs man teica: “Jūdas vīri un Jeruzālemes vīri ir pieķerti sazvērestībā, 10 tie ir atkrituši savu sentēvu pārkāpumos – tie liedzās klausīties manos vārdos un staigāja pakaļ citiem dieviem, un kalpoja tiem. Israēla nams un Jūdas nams ir lauzuši manu derību, ko es slēdzu ar viņu tēviem!”
11 Tādēļ tā saka Kungs: “Redzi, es liku, lai pār tiem nāk ļaunums, no kura tie nepaglābsies, tie brēks uz mani, bet es viņos neklausīšos! 12 Un Jūdas pilsētu un Jeruzālemes iedzīvotāji ies un kliegs uz dieviem, kam tie kvēpinājuši, bet tie viņus ļaunā brīdī neglābs. 13 Jūda, cik tev ir pilsētu, tik tev dievu! Jeruzāleme, cik tev ir ielu, tik altārus tu uzcēli, lai darītu kauna darbus, – altārus, kur kvēpināt Baalam!
14 Un tu par šo tautu nelūdzies, nebrēc un nelūdz par tiem, jo es nedzirdu tos, kad tie mani sauc ļaunā brīdī!
15 Kas manai mīļajai manā namā,
ja tā perinājusi viltības?
Vai upuru gaļa glābs tevi?
Jo tu esi līksma tikai tad,
Bībeles pārdomas
„Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm.”(2. Kor. 3:3)
Iedomājieties visnejaukāko bērnu, ko esat savā dzīvē sastapuši! Viņš apsaukājās, mēdās, varbūt spļaudās, neklausa pieaugušo aizrādījumiem, iespējams, ir agresīvs savā rīcībā vai vārdos. Un iedomājieties – ja šim bērnam izrāda labvēlību, pieņemšanu, un stāsta, kā uzvesties – kas var notikt? Vai viņš vienā brīdī paliek balts un pūkains, klausīgs un labs pret apkārtējiem? Nē, nebūt ne!
Tāpat bija ar Israēla tautu. Kad Dievs izveda Izraēlu no Ēģiptes, viņi bija vergi un dzīvoja kā vergi to dzīvi, ko Ēģiptē bija iemācījušies. Viņi saņēma norādes, kas jāizpilda, lai dzīvotu dzīvi, ko Dievs viņiem paredzējis, un lai nonāktu zemē, „kur piens un medus tek”. Dzīvi brīvībā, kurā valda Dieva likumi, kur piedzīvo Dieva mīlestību. Tomēr viņi ir kā šie nepaklausīgie bērni, kuri vēl joprojām, kaut pagājuši ir gadu simti, dzīvo tā, kā bija dzīvojuši Ēģiptē. Jo viņu sirdīs mīt Ēģiptiešu likumi, vergu likumi. Viņi nav noticējuši, ka var dzīvot savādāk, dzīvot kā brīvi cilvēki.
Un līdzīgi notiek arī ar mums – Dievs mums katru dienu atgādina, ka mēs esam radīti mīlestībai un kāda ir šī mīlestība. Tomēr joprojām nespējam to izjust un tai noticēt. Kaut pagājuši ir gadu tūkstoši kopš Jēzus, kaut pazīstam Dieva Garu, tik un tā mūsos pietrūkst mīlestības. Bībelē, dievkalpojumā, Sakramentā un mīlošās attiecībās – lai izdodas katram atrast Dieva Gara tuvumu un noticēt tam, ka mīlestība mūsos ir vienīgais ceļš, kurā varam būt brīvi un laimīgi!
Atrodi attiecības, kurās jūties nemīlēts, un izrādi mīlestību pirmais!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.