Bībeles lasījums /Lūkas 11, 14–26/
14 Kādu reizi Jēzus izdzina dēmonu, kas bija mēms; dēmons izgāja, un mēmais sāka runāt, un ļaužu pūlis brīnījās. 15 Bet daži no tiem sacīja: “Viņš izdzen dēmonus ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību.” 16 Bet citi, viņu izaicinādami, prasīja viņam kādu zīmi no debesīm. 17 Zinādams viņu domas, viņš tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas sevī sašķelta, iet bojā, un nams uz namu krīt. 18 Ja nu sātans sevī sašķeļas, kā tad viņa valstība pastāvēs? Jūs taču sakāt, ka es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību. 19 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs jūsu tiesneši. 20 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi. 21 Kamēr stiprs vīrs apbruņojies sargā savu namu, viņa manta ir drošībā. 22 Bet, tiklīdz kāds stiprāks par viņu nāk un to uzveic, tas atņem viņa bruņas, uz kurām viņš bija paļāvies, un laupījumu izdala. 23 Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa. 24 Kad nešķīstais gars ir izgājis no cilvēka, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru un, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. 25 Atnācis viņš atrod to izslaucītu un uzpostu. 26 Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi vēl ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā.”
Bībeles pārdomas
Ap mani ir neredzama, bet reāla pasaule. Tēvs, palīdzi man vairāk apzināties to, lai vajadzīgajā mirklī varētu palīdzēt citiem.
Kad vēl mācījos vidusskolā, man ne īpaši patika rakstīt sacerējumus, analizējot literāros darbus. Tad jau labāk brīvos tematus, kuros varēju krustu šķērsu izvērsties, nevis pētīt sakarības, meklēt cēloņus un izvērtēt sekas. Izlasot šīsdienas Rakstu vietas, tieši šis iespaids man arī radās – tehniska stunda.
Bet tiešām – ko mēs par viņiem vispār zinām? Vai šodien ir normāli un populāri izdzīt dēmonus? Tas, šķiet, ir kas tāds, kas balansē uz garīgā un reālā sliekšņa un ar cilvēcisko spēku vien nepietiek, lai ar to tiktu galā. Izskatās, ka tajos laikos nav bijis īpaši savādāk. Tāpēc Jēzus māca. Uzzinām, ka šis spēks ir stiprs. Uzzinām, ka šie savā starpā nu nekādi nekaros, bet ir orientēti, lai grautu daudzu cilvēku dzīves, jo Jēzus ar ļaunajiem gariem nesastopas tikai dažreiz. Uzzinām, ka šie ir neatlaidīgi un nevēlas vienkārši atkāpties. Šie mīl kompāniju un komfortu. Tāpat es uzzinu par otru Valstību, kurā mēs esam kā kristieši, un par Dieva pirkstu, kas tiek ar to visu galā. Jēzus nebija vienīgais, kuram šis spēks bija pieejams (19.p.). Bet vienmēr ir šie novērotāji, kuriem nekas, ko citi dara labāk par viņiem, nav labi.
Ko lai ar šo informāciju šodien daru es? Īsti neesmu pārliecināta, jo neesmu tendēta aiz katra krūma saskatīt dēmonus. Tomēr gribu paļauties, ja reiz nāktos ar šiem saskarties, ka tad es apzinātos savu Valstību un Spēku.
Kas tevi iedrošina šai Rakstu vietā?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.