Bībeles lasījums /Ebrejiem 13, 7–17/
7 Pieminiet savus vadītājus, kas jums ir Dieva vārdu sludinājuši, un, rūpīgi vērodami viņu dzīves iznākumu, esiet tādā pašā ticībā! 8 Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžos! 9 Neļaujiet sevi aizraut ar dažādām svešām mācībām! Ir labi, kad sirds top stiprināta ar Dieva žēlastību, bet noteikumi ēšanā nav atnesuši nekādu labumu tiem, kas pēc šiem priekšrakstiem dzīvo. 10 Mums ir tāds altāris, no kura nav atļauts ēst tiem, kas vēl kalpo teltī. 11 Augstais priesteris ieiet svētnīcā ar grēku upura asinīm, bet upurdzīvnieku miesas tiek sadedzinātas ārpus apmetnes. 12 Tādēļ arī Jēzus, lai ar savām paša asinīm darītu tautu svētu, ir cietis ārpus vārtiem. 13 Tādēļ iziesim pie viņa ārpus nometnes un būsim kopā ar viņu šajā pazemojumā. 14 Un mums taču šeit nav paliekama pilsēta, bet mēs meklējam nākamo. 15 Tad nu vienmēr caur viņu nesīsim Dievam pateicības upuri, tas ir, mūsu lūpu augļus, kas apliecina viņa vārdu. 16 Neaizmirstiet labdarību un līdzdalību citu vajadzībās, tādi upuri ir tīkami Dievam. 17 Paļaujieties uz saviem vadītājiem un paklausiet tos, viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm, un viņiem būs jādod par tām norēķins. Lai viņi to var darīt ar prieku, nevis ar vaimanām; tas jums nenāktu pa labu.
Bībeles pārdomas
Atceries, kad tu uzvedies tā, ka juties apkaunots. Varbūt kāds tevi apkaunoja, kad tu nemaz nebiji vainīgs? Nes šīs situācijas un sajūtas Dieva priekšā!
Justies apkaunotam – kā tas īsti ir? Tā ir viena no nepatīkamākajām sajūtām. Skolā kaunināšanu šad tad izmanto kā disciplinēšanas rīku, kā pieaugušie mēs cenšamies pārvarēt šīs sajūtas. Jēzus izturēja kaunu, jo Viņš nebija pieņemam tā laika varenajiem. Viņš nebija pietiekami labs un piemērots tiem, kas metaforiski un arī sociāli bija iekšā pilsētā, vārtu drošībā (12.p.). Iespējams, ka arī mēs kādreiz esam kādam likuši justies apkaunotam vai paši tā esam jutušies. Sabiedrība bieži vien kontrolē cilvēkus ar robežām, kas ir balstītas bailēs, uztraukumā, nedrošībā, tā ir sava veida sociālā kontrole. Ja pārbaudām paši sevi, tad ir svarīgi atpazīt, kāda ir mūsu pārliecība, darot kaut ko nepareizu un kas vienkārši ir tāpēc, ka jūtamies atbildīgi citu priekšā – ko viņi par mums domā. Tomēr šajā nodaļā vēstules autors mūs aicina iet pie tiem, ko citi ir apkaunojuši (13.p.). Kur ir mūsu lojalitāte? Vai esam pārāk norūpējušies par to, kas ir „pareizi”, „respektabli”, vai arī esam gatavi uzklausīt baumas un pazemojumus, kad iestājamies par kādiem, kas maldās? Vai ieklausāmies maldu mācībā par to, kas Dievam ir pieņemams (9.p.), vai arī paklausām Dievam pašam?
Šie panti atgādina par savstarpējām attiecībām un par mūsu atbildību gan par tiem, kas ir virs mums, gan par tiem, kas ir zem mums. Kaut varētu tos līdz galam izprast un piepildīt!
Jēzus gāja meklēt cilvēkus tur, kur citi negribēja iet. Lūdz Dievam, lai Viņš parāda, kur tev jādodas kalpot, par kuriem cilvēkiem tev jāiestājas! Iespējams, ka tie nebūt tie, kas tev patīk, bet tie, kas ir kaut kādā veidā tev šķiet ne pietiekami respektabli.
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.