Bībeles lasījums /Ezras 6,1–22/
1 Tad ķēniņš Dārijs deva pavēli, un tika pārmeklēts Bābeles grāmatu nams, kurā glabāja dārgumus. 2 Ahmeta pilī Mēdijas pavalstī atrada kādu rulli, un tā rakstos bija rakstīts: 3 “Ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā ķēniņš Kīrs deva pavēli, ka Jeruzālemes Dieva nams jāuzceļ par vietu, kur upurēt, un jāatjauno tā pamati, lai tie ir sešdesmit elkoņu augsti un sešdesmit elkoņu plati. 4 Trīs rindas lielu akmeņu un viena rinda baļķu – izdevumus apmaksās ķēniņa nams. 5 Arī Dieva nama zelta un sudraba traukus, ko Nebūkadnecars paņēma no Jeruzālemes tempļa un aizveda uz Bābeli, lai ved atpakaļ uz Jeruzālemes templi un novieto savā vietā Dieva namā.
6 Tādēļ jūs, Viņpusupes pārvaldnieki Tatnaj, Šētar-Boznaj un jūsu biedri, kas esat no Viņpusupes, turieties pa gabalu un 7 nekavējiet Dieva nama darbus, lai jūdu pārvaldnieki un jūdu vecajie uzceļ Dieva namu savā vietā! 8 Un vēl es pavēlu to, kas jums jādara jūdu vecajiem: lai uzceltu Dieva namu, visi izdevumi, kas šiem vīriem rodas, jāmaksā no ķēniņa mantas, no Viņpusupes apgabala nodevām. Nekavējiet tos! 9 Visu, kas tiem vajadzīgs upuriem debesu Dievam, – jaunus vēršus, aunus vai jērus, kviešus, sāli, vīnu vai eļļu, kā noteikts Jeruzālemes priesteriem, lai dod tiem ik dienas, bez pārtraukuma. 10 Viņi lai pienes upurus debesu Dievam un lūdz par ķēniņa un viņa dēlu dzīvību! 11 Un vēl es pavēlu, lai ikvienu, kurš šo rīkojumu sagroza, piesit pie baļķa, kas izrauts no viņa mājas, – lai pakar un tā namu lai padara par mēslu kaudzi! 12 Dievs, kura vārds tur mīt, lai gāž katru ķēniņu un tautu, kas grib sagrozīt šo pavēli un izpostīt Jeruzālemes Dieva namu! Es, Dārijs, esmu pavēlējis to darīt tieši tā!”
13 Tad Viņpusupes pārvaldnieks Tatnajs, Šētar-Boznajs un viņu biedri darīja tieši tā, kā ķēniņš Dārijs tiem bija pavēlējis. 14 Un Jūdas vecajie turpināja celt, un tiem veicās, kā pravieši Hagajs un Zeharja, Ido dēls, bija pravietojuši – viņi to cēla un pabeidza pēc Israēla Dieva pavēles un pēc Persijas ķēniņu Kīra, Dārija un Artakserksa pavēles. 15 Namu pabeidza līdz adāra mēneša trešajai dienai, ķēniņa Dārija sestajā valdīšanas gadā. 16 Tad Israēla dēli, priesteri, levīti un pārējie no gūsta pārnākušie priecīgi rīkoja svētkus Dieva namam. 17 Viņi veltīja Dieva namam simts vēršu, divi simti aunu, četri simti jēru un divpadsmit āžu visa Israēla upurim par grēkiem – pēc Israēla cilšu skaita. 18 Tie iecēla priesterus viņu kārtā un levītus viņu kārtā, lai tie kalpotu Dievam Jeruzālemē, kā rakstīts Mozus grāmatā.
19 Pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā no gūsta pārnākušie svinēja Pashas svētkus. 20 Tāpēc priesteri un levīti kopīgi šķīstījās – visi bija šķīsti! Viņi kāva Pashas jēru visiem no gūsta pārnākušajiem, saviem brāļiem priesteriem un sev. 21 No gūsta pārnākušie Israēla dēli ēda kopā ar visiem, kas bija nošķīrušies no tās zemes nešķīstajām tautām, lai meklētu Kungu, Israēla Dievu. 22 Viņi svinēja ar prieku Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas, jo Kungs bija viņus iepriecinājis un noskaņojis labvēlīgi pret viņiem Asīrijas ķēniņu, lai stiprinātu viņu rokas Israēla Dieva nama darbos.
Bībeles pārdomas
Senajā pasaulē ķēniņu pavēlēm bija īpašs spēks. Nepaklausība tām draudēja ar nāves sodu. Uz šādas ietekmīgas ķēniņa Kīra pavēles pamata Izraēla bērniem bija dota iespēja atkal būvēt Jeruzālemes templi, tā ārēji redzamā veidā atjaunojot attiecības ar Dievu.
Atjaunot Dieva namus – šī doma ir aktuāla vēl joprojām arī mūsu zemē. Tiek projektēts, vākti līdzekļi, neiztiek arī bez strīdiem, ko un kā labāk darīt. Piemēram, vai par katru cenu saglabāt celtnes vēsturisko veidolu vai būvēt to modernu.
Mazāk gan tiek runāts par paša dievnama dziļāko būtību. Ķēniņš Kīrs, pirms runāt par celtnes materiālo pusi, uzsver – nams būs vieta, kur tiks nesti kaujamie un uguns upuri, tā laika izlīdzināšanās zīme ar Dievu.
Kad ir nosprausts šis garīgais mērķis, tad par pārējo vairs nav jābēdā. Nav jāstrīdas ne par nama izmēriem, ne materiāliem, ne izmaksām, ne arī par drošību būvēšanas laikā. Pats Dievs to visu licis nodrošināt no pirmā nama akmens līdz pat pēdējam priesterim, kuram tur jākalpo (3.-12.p.).
Domājot par šo lielo vienprātību un darbu sekmēšanos (14.-15.p.), atceros dievnamus, kuros pats esmu bijis, kādu laiku tur kalpojot. Bieži katrs kvadrātmetrs lūdz pēc cilvēku roku palīdzības. Dažkārt tie ir darbiņi, kas prasītu pavisam nedaudz, tomēr visbiežāk jāsastopas ar draudžu vadītāju gatavu atbildi, ka šajos grūtajos laikos cilvēkiem nav naudas, tātad nav ko ziedot.
Tomēr kāpēc jūdu vecaji būvēja tik grandiozu celtni? Un beigās viņiem bija par ko pateikties un priecāties svētkos. Bet mēs dažkārt nespējam vienoties pat par maziem remontdarbiem dievnamā… Vai tad tas būtu cits Dievs, kura nams tiek celts, vai Viņš nevēlētos visādos veidos svētīt tādu darbu arī šodien? Varbūt Dievs joprojām gaida mūsu siržu šķīstīšanos un pievēršanos vienīgi Viņam?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.