Bībeles lasījums /Ebrejiem 9,11–22/
“11 Kristus ieradās kā nākamo labumu augstais priesteris caur lielāku un pilnīgāku telti, tādu, kas nav rokām darināta, tas ir, kas nenāk no šīs radības. 12 Viņš neizlēja ne āžu, ne teļu asinis, bet gan pats savējās un reizi par visām reizēm iegāja svētnīcā un ieguva mūžīgu izpirkšanu. 13 Ja apslacīšana ar āžu un vēršu asinīm un upurētās teles pelniem svētī miesas šķīstīšanai tos, kas apgānījušies, 14 cik gan daudz vairāk Kristus asinis, kurš mūžīgā Gara spēkā pats sevi ir pienesis par nevainojamu upuri Dievam, šķīstī mūsu sirdsapziņu no mirušiem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam. 15 Tādēļ viņš ir jaunās derības vidutājs, lai ar nāvi, kas izpirka iepriekšējās derības laikā izdarītos pārkāpumus, tie, kas aicināti, saņemtu mūžīgā mantojuma apsolījumu. 16 Kur testaments, tur nepieciešams pierādīt novēlētāja nāvi, 17 jo testaments iegūst spēku tikai pēc novēlētāja nāves; kamēr tas vēl ir dzīvs, testaments nav spēkā. 18 Šā iemesla dēļ arī pirmā derība nav noslēgta bez asinīm. 19 Kad Mozus bija pateicis tautai visas pavēles, kā tās bija dotas bauslībā, viņš sajauca teļu un āžu asinis ar ūdeni un ņēma tumšsarkanu vilnu un īzapu un apslacīja gan pašu derības grāmatu, gan tautu, 20 sacīdams: šīs ir tās derības asinis, ko Dievs ar jums ir noslēdzis. – 21 Tāpat viņš apslacīja ar asinīm arī telti un visus dievkalpojuma rīkus. 22 Pēc bauslības, ar asinīm tiek šķīstīts gandrīz viss, un bez asins izliešanas nav piedošanas.”
Bībeles pārdomas
Lūdz, lai Kristus nāk kopā ar tevi tavas dzīves ceļojumā šodien!
Mūsu ceļojums ebreju vēstulē ir nonācis līdz centram. Vēstule ir rūpīgi veidota ap šīs nodaļas 11.-14. pantu, kas sasummē galveno mācību. Vēl kāds cits ceļojums ir šīs nodaļas fonā – ceļojums, ko katru gadu veica Augstais prieteris uz Vissvētāko vietu salīdzināšanās dienā (sk. 3. Mozus 16). Pēc rūpīgas sagatavošanās viņš devās, lai meklētu, izlūgtu piedošanu par saviem un visas tautas grēkiem, lai salīdzinātu tos Dieva priekšā. Viņam bija jāņem izpircēja dzīvnieka asinis un jāslaka tās pār altāri mūsu dēļ (22.p.). Vēl kāds ceļojums savij kopā visus iepriekšējos svētceļojumus un upurus. Un tas ir Kristus nāve, augšāmcelšanās un debesbraukšana, kas reizi par visām reizēm ir piepildījusi visu un devusi mums visiem piedošanu. Mūsu pilnīgais, nevainojamais Augstais priesteris Kristus ir atdevis sevi kā perfektu upuri, kas atbrīvo mūs no visa grēka un vainas. Tagad, kad Jēzus ir nomiris, mēs esam tie, kas gūst neizmērojamu svētību un labumu Viņa labprātīgās nāves dēļ – mēs saņemam mūžīgu mantojumu, ko Viņš mums ir apsolījis (15.p.). Debesis nesākas tikai tad, kad mēs nomirstam. Tās sākas, tiklīdz mēs nolemjam uzticēties savam Glābējam. Un tas ir vēl viens – mūsu – ceļojums.
Pateicies Dievam, ka Kristus ir nomiris par taviem grēkiem un devis tev jaunu dzīvi! Turpini dzīvot Viņa godībai!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.