Bībeles lasījums /Jeremijas 9,16-10,10/

Tā saka Pulku Kungs:
“Jēdzieties, sauciet pēc gaudotājām,
sūtiet pēc gudrām sievām,
lai tās steidz šurp
un sāk par mums žēlu dziesmu,
lai mūsu acis pierit asarām,
lai mūsu plaksti ūdeni pārplūst!
Jo no Ciānas dzird
žēlu dziesmu:
kā mēs izpostīti, kā apkaunoti –
jo pametām zemi,
jo mūs iztrieca no mūsu mājokļiem!”
Klausieties, sievas, Kunga vārdus,
ņemieties ausīm viņa mutes vārdus
un māciet savām meitām žēlu dziesmu
un vaimanas viena otrai!
“Nāve pa logu iekāpusi,
mūsu pilīs ienākusi,
bērnus no ielām nopļāvusi
un no laukumiem – jaunekļus.”
Runā: “Tā saka Kungs:
ļaužu līķi kritīs kā mēsli pār lauku,
kā salmi pēc ražas vācēja –
tos vairs nesavāks!
Tā saka Kungs:
lai gudrais nelīksmo savā gudrībā,
lai varonis nelīksmo savā varonībā,
lai bagātais nelīksmo savā bagātībā!
Kas grib līksmot,
lai līksmo par to,
ka protas un pazīst mani,
jo es esmu Kungs,
es dodu zemei
žēlastību, tiesu un taisnību,
jo tas viss man tīk,
saka Kungs.
Redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad es pārmācīšu visus, kas apgraizīti, bet neapgraizīti! Ēģipti, Jūdu un Edomu un Amona dēlus un Moābu, un tos, kam matiem apgriezta mala, kuri tuksnesī mīt, – jo visas tautas ir neapgraizītas un viss Israēls neapgraizītu sirdi!”
Elkdievības tukšums
Israēla nams! Klausies vārdus, ko saka Kungs! Tā saka Kungs:
“Tautu ceļus jūs nestaigājiet
un no debesu zīmēm nebīstieties,
kā tautas bīstas no tām.
Jo tautu dievi ir nieki –
kā nocirsts meža koks,
ko ar cirvi apdarinājis kokgriezējs, –
ar sudrabu un zeltu izdaiļoti,
ar naglām un āmuru sasisti kopā,
lai negāžas.
Tie kā biedēkļi izdreijāti,
tie nerunā – ceļami, stumjami,
jo soļot tie nevar,
nebīstieties no tiem,
ļaunu tie darīt nevar
un labu arīdzan ne.”
Kungs, nav tāda kā tu!
Tu esi liels,
un tavs vārds ir liels
tavā varenībā!
Kas gan tevis nebīstas, tautu ķēniņ!
Tas pienākas tev,
jo nevienai no gudrajām tautām
nevienā valstī
nav tāda kā tu!
Bet vienādiņ visi ir dumji un muļķi –
baālu mācība ir no koka!
Kalts sudrabs no Taršīšas vests
un zelts no Ūfāzas –
amatnieku un zeltkaļu darbs,
purpurzilas un purpura viņu drānas,
tie visi ir gudro darbs.
Bet Kungs ir patiesības Dievs,
viņš ir dzīvs Dievs un mūžīgs Ķēniņš,
no viņa dusmības dreb zeme,
un tautas nevar turēt viņa bargumu!

Bībeles pārdomas

Paņem papīra lapu un uzraksti savu ikdienas rutīnu. Tad visu to lūgšanā liec Dieva priekšā! Lūdz, lai Dievs ienāk tavā ikdienas rutīnā un svētī tevi caur to!

Mums ir vajadzīgi rituāli, ārējas fiziskas darbības, kas dod mūsu dzīvei ritmu un drošību – mēs dzeram tēju vai kafiju, lai nomierinātos vai atpūstos, mēs veicam rīta tualeti īpašā veidā, mēs ieviešam īpašus rituālus saviem bērniem, lai palīdzētu viņiem šai dzīvē. Tas pats ir arī ar mūsu ticību – mēs esam paradumu cilvēki, tāpēc dažādi izkopjam savu ticību – lūdzam konkrētā vietā un laikā. Tas palīdz neaizmirst un būt tuvu Dievam. Tomēr var pienākt tāds brīdis, kad rutīna un paradumi kļūst par tādu kā fonu mūsu attiecībās ar Jēzu Kristu. Vai mēs vēl arvien patiesi sekojam Viņam?

Jeremijas vēsts palīdz saprast, ka patiesa dievkalpošana ir spējā saskatīt un atpazīt žēlīgā Dieva mīlestību. Patiesa dievkalpošana nav kāds ārējs šovs vai rituāla veikšana (23.-24.p.). Visu laiku viņš aicina cilvēkus dzīvot dzīvi, kas ir tīkama Dievam, kas ir tuvu Viņam. Jeremija parodē citu tautu elkdievību. Elki ir kā putnubiedēkļi laukā, tie izskatās pamatīgi, ir veidoti pārdomāti un rūpīgi, tomēr tie neko nespēj (5.p.). Iespējams, tas liek arī mums aizdomāties par viltus dieviem, kuri mums dažkārt šķiet tik pievilcīgi, ka tie kļūst par mūsu ikdienas daļu – auglības kults, alkas pēc tūlītēja apmierinājuma, veiksmīgs imidžs… Arī mūs Jeremija izaicina – neplātīties ar gudrību, varonību vai bagātību (23.p.).

Elks ir kaut kas, kāds vai vēlme, kas vada mūsu skatus, domas un rīcību tur, kur nevajadzētu. Lūdz Dievam, lai Viņš uzrāda elkus tavā dzīvē, ka tu vari tos atpazīt. Ļauj, lai Dievs paņem tos prom no tavas dzīves!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.