Bībeles lasījums /Psalms 12/

Korvedim. Astoņu stīgu pavadījumā. Dāvida psalms.
Paglāb, Kungs, jo uzticīgo trūkst,
jo ticīgie zuduši starp cilvēku dēliem.
Viens otram tie niekus melš
ar lišķa lūpām, ar divkoša sirdi.
Iznīdēs Kungs lišķu lūpas,
mēles, kas lielību runā,
kas saka: ar mēli gūsim!
Lūpas mums kust –
kurš pār mums kungs?
Dēļ nabagu posta, dēļ bēduļu kunkstiem
nu es celšos, saka Kungs,
un paglābšu tos, kas pēc tā šņukst!
Kunga vārdi ir šķīsti vārdi
kā sudrabs, kas kausēts podā,
no rūdām septiņkārt tīrīts.
Tu, Kungs, uzmani tos,
tu pasargi mūs no šī dzimuma mūžam.
Pa malu malām ļaundari pajuks,
nāks godā, kas nievāts starp cilvēku dēliem.

Bībeles pārdomas

Dievs, es vēlos šodien ieraudzīt tos, kuriem es varu pastāstīt par Tevi! Dod man redzīgas acis, atvērtu sirdi un drosmi!

Pasaulē ir ārkārtīgi daudz kontrastu. Tie pārsteidz, izraisa interesi, notur cilvēku uzmanību. Romāni vispār nav iedomājami bez ļaunā un pozitīvā tēla sadursmes. Tāpat arī filmas. Kontrastus šai psalmā apraksta arī psalma autors. Lūk, viņa tēlotajā pasaules ainā darbojas svētie, kas ir visai maz, un bezdievji (2.,9.p.). Protams, ka šie cilvēki sazinās savā starpā. Ārēji tas ir skaisti, visi smaida, varbūt slavē cits citu, tomēr tā ir tikai maska. Šīs runas ir meli. Tās kontrastē ar ļaunumu, kas slēpjas sirdī. Šis tēlojums liek aizdomāties, cik bieži arī mēs esam divkosīgi. Ir tik viegli cilvēkam sejā smaidīt, bet aiz muguras viņu nopelt. Traki, ka šādi divkoši parasti neuzskata, ka tas būtu slikti. Tieši otrādi, viņi pat lepojas ar spēju saldi locīt savu mēli (5.p.). Un tūlīt arī klāt lepnums, kas vispār nesaskata neviena cita, kur nu vēl Dieva autoritāti.

Bet pats lielākais kontrasts cilvēkiem ir Dievs – Viņš iežēlojas par apspiestajiem. Cik ļoti Viņa sirds atšķiras no divkošu sirdīm, kam neviens cilvēks nav gana labs! Un arī Dieva valoda kontrastē ar cilvēku runu (7.p.).

Divkosība, glaimi, apmelošanas un tenkas šai psalmā ir tēlots kā lielākais ļaunums pasaulē. Tik tiešām vārdiem ir liels spēks. Ko tu šodien varētu darīt, lai nebūtu tik daudz sliktu vārdu? Kas būtu, ja arī valodas ziņā mēs mēģinātu līdzināties Dievam? Lai arī par mūsu runu varētu teikt – tā ir kā sudrabs un zelts.

Kā šis psalms tev liek paskatīties pašam uz sevi? Kādu tu ieraugi sevi?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.