Bībeles lasījums /Jeremijas 2, 1–19/

Un pār mani nāca Kunga vārds: “Ej un sauc, lai Jeruzālemē dzird: tā saka Kungs:
es atceros tavu jaunības uzticību,
tavu līgavas mīlestību,
kā tu gāji man pakaļ pa tuksnesi –
pa zemi, kur nesēj.
Svēts Kungam Israēls,
viņa ražas pirmais auglis.
Visi, kas ēda no tā, uzņēmās vainu,
un ļaunums nāca pār tiem,”
saka Kungs.
Klausies Kunga vārdu, Jēkaba nams, jūs visas Israēla ciltis! Tā saka Kungs:
“Kādu ļaunumu jūsu tēvi pie manis atrada,
ka tie aizgāja prom no manis
un devās tukšībai pakaļ,
paši kļūdami tukši?
Tie neteica: kur ir Kungs,
kas izveda mūs no Ēģiptes zemes,
kas veda mūs cauri tuksnesim,
cauri kailatnei un saplaisājušai zemei,
cauri izkaltušai un nāves ēnotai zemei,
cauri zemei, kuru cilvēkam nešķērsot,
kur tam nekad neapmesties!
Es jūs novedu dārzu zemē,
lai jūs ēstu tās augļus un labumus,
bet atnākuši jūs apgānījāt manu zemi,
manu īpašumu jūs padarījāt par preteklību.
Priesteri nevaicāja: kur ir Kungs?
Bauslības zinātāji mani nepazina,
tautas gani atkāpās no manis
un pravieši pravietoja Baalu,
staigāja pakaļ tam, kas neko nedod!
Tādēļ es vēl tiesāšos ar tevi,
saka Kungs,
un ar tavu dēlu dēliem
es tiesāšos!
Pārstaigājiet Kitīmas krastus
un raugiet,
uz Kēderu sūtiet,
cieši pārbaudiet, raugiet,
vai ir vēl kur tā,
ka tauta mij savus dievus
un tie pat nav dievi! –
bet mana tauta izmij savu godu
pret to, kas neko nedod.
Drebiet par to, debesis!
Lai pārņem jūs trīsas un posts!”
saka Kungs.
“Divus ļaunumus darīja mana tauta –
tā pameta mani, dzīvūdens avotu,
un izcirta sev akas,
cauras akas, kur neturas ūdens!
Vai Israēls ir vergs?
Vai nama kalps?
Kādēļ tas krita par laupījumu?
Pret viņu rēc lauvas,
tie ceļ savu balsi,
vērš viņa zemi postažā
un viņa pilsētas pelnos,
neviens tur vairs nedzīvo.
Memfisas un Tahpanhēsas dēli
noganījuši tavu pakausi.
Vai tu nenodarīji to sev pats?
Pameti savu Dievu Kungu tad,
kad viņš tevi veda pa ceļu!
Kādēļ tev tagad jāskrien uz Ēģipti
Nīlas ūdeni dzert
un uz Asīriju
dzert no Eifrātas?
Tevi pārmācīs tavs ļaunums,
un tava novēršanās tevi sodīs –
zinies un redzi, cik ļauni un rūgti
ir pamest Kungu, savu Dievu,”
saka Kungs, Pulku Kungs

Bībeles pārdomas

Dievs grib attiecības ar tevi pa īstam. Vai tu esi gatavs uzticēties?

Šeit Latvijā mums ir pietiekami daudz pieredzes, ko t nozīmē staigāt pa slideniem ceļiem. Ja kaut vienu soli spersi nepareizi, tad, iespējams, ka kritīsi un salauzīsi kaut ko. Tad vairākas nedēļas būs jāstaigā ģipsī. Liela nelaime, un būs vajadzīgs laiks, lai to izlabotu. Viena nepareiza soļa dēļ.

Jeremija ir saņēmis Dieva aicinājuma būt par pravieti.Ko viņš darīs? Kā reaģēs uz to? Lai arī bija grūti sludināt šo soda vēsti, redzam, ka atšķirībā no viņa tēviem, Jeremija sper pareizu paklausības soli. Vēsts ir par to, ka Israēls ir pamazām aizgājis no Dieva. No pirmās mīlestības (2.p.) uz pilnīgu pretstatu, kad viņiem pat nav bijības pret Dievu (19.p.). Kā tas notika? Vai tu vari redzēt vairākus soļus šajā procesā? Šķiet, ka sākas gandrīz nepamanāmā veidā (5.p.). Bet vai nav tā, ka tīša kļūdu meklēšana pie kāda cilvēka vienmēr nesīs nepatīkamas sekas mūsu attiecībās ar šo cilvēku? Un kad mēs sākam to darīt ar Dievu? Tad Israēls meklēja atbildes pie elkiem, aizmirstot visu, ko Dievs bija darījis viņu dēļ (6-8.p.). Viena lieta noved pie citas, un ceļš prom no Dieva kļūst arvien slidenāks.

Dievs neuzskata, Israēla aiziešanas no Viņa būtu sīkums. Tautas prombūtni Dievs saucot par noziegumu un kā tiesnesis dara zināmassavas sāpes un sodu (19.p.). Bet jautājums paliek – kā cilvēki, kuri ir piedzīvojuši Dieva brīnišķīgo gādību, žēlastību un klātbūtni, spēj aiziet tik tālu no Viņa? Tas pats jautājums ir būtisks arī šodien, pat kristiešiem.

Redzot, cik viegli ir uzkāpt uz slidena ceļa, kas ved prom no mūsu Kunga Cebaota, ko tu vari darīt, lai paliktu pie savas pirmās līgavas mīlestības pret Dievua?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.