Bībeles lasījums /Lūkas 9, 28–36/

Pēc kādām astoņām dienām, kad Jēzus bija šos vārdus sacījis, viņš ņēma sev līdzi Pēteri un Jāni, un Jēkabu un uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Un, viņam lūdzot, viņa vaigs mainījās un viņa drēbes tapa mirdzoši baltas. Un, redzi, divi vīri ar viņu sarunājās – tie bija Mozus un Elija. Tie, parādījušies godībā, runāja par viņa aiziešanu, kam bija jānotiek Jeruzālemē. Pēteris un viņa biedri bija miega pārņemti, bet pamodušies tie ieraudzīja viņa godību un abus vīrus pie viņa stāvam. Kad tie jau grasījās aiziet no viņa, Pēteris, nesaprazdams, ko viņš runā, teica Jēzum: “Mācītāj, te mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” Kamēr Pēteris to teica, uznāca padebesis un viņus apēnoja; un mācekļus pārņēma izbailes, kad tos apņēma mākonis.  Un no padebeša atskanēja balss: “Šis ir mans izredzētais Dēls, klausiet viņu!” Kad šī balss atskanēja, Jēzus jau bija palicis viens. Un viņi klusēja un tanīs dienās nevienam neko nestāstīja par redzēto.

Bībeles pārdomas

Vai Tu kādreiz esi juties kā debesīs? Ir brīži, kad Dievs mums ļauj piedzīvot klusu debesu atblāzmu jau šeit.

Kādreiz ir nācies kādu iemeslu dēļ atstāt uz ilgāku laiku mājas. Var jau ceļot apkārt, pārcelties no vienas vietas uz citu, tomēr par mājām jādomā vienmēr.

Jēzus un Viņa mācekļi jau ilgu laiku bija ceļojuši. Ir grūti pat iztēloties, kāda ir dzīve, kad visu laiku ir jābūt gatavam pamest apmešanās vietu un doties tālāk. Ceļa spieķis, pārtikas tarba un viens apģērbs – tas ir viss, ko ir iespējams nēsāt sev līdzi. Diez kā būtu šodien doties ceļā bez naudas, bez dokumentiem, vienkārši tukšām rokām? Un vispār, kā Jēzum bija atstāt savas mājas debesīs un nākt te, uz zemes, kur Viņu nemaz tik silti neuzņēma? Vienīgi lūgšanā Viņš var sarunāties ar savu Tēvu. Tik reti ir brīži, kad Viņš var dzirdēt sava Tēva balsi. Šis ir viens no tiem brīžiem – Tēva klātbūtne un savas misijas un identitātes apstiprināšana un apzināšanās kalnā. Tās ir atmiņas un solījums par mājām. Dieva godības pavēni un īpašo mīlestību sajuta arī nogurušie mācekļi. Nav brīnums, ka viņi nevēlas atgriezties pasaulē (33.p.). Tāda ideāla vieta, īsta miera osta, patvērums no ļaunās pasaules, steigas un stresa. Kāpēc gan nepalikt tur? Tomēr balss mudina uz ko citu (35.p.).

Jēzus māca, ka mums katram ir uzdevums šajā dzīvē un mēs nevaram ieslēgties tur, kur mums ir labi un tur palikt. Jēzus nokāpa no kalna un kalpoja cilvēkiem, pildīja to uzdevumu, ko Dievs Viņam uzticēja. Arī mani un tevi, mūs visus, Dievs aicina darīt to darbu, ko Viņš mums ir uzticējis.

Lūdz pēc Dieva tuvuma šodien!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.