Bībeles lasījums /Lūkas 9, 1–9/

Saaicinājis divpadsmit mācekļus, Jēzus deva tiem spēku un varu pār visiem dēmoniem un dziedināt no slimībām un nosūtīja viņus sludināt Dieva valstību un ārstēt slimos.  Viņš tiem sacīja: “Neņemiet sev ceļā līdzi nedz spieķi, nedz somu, nedz maizi, nedz naudu, nedz divi svārkus. Kurā namā jūs ieiesiet, tur arī palieciet, un no turienes dodieties tālāk.  Un, ja kādi jūs neuzņems, tad, izejot no tās pilsētas, nokratiet putekļus no savām kājām par liecību pret tiem.” Tad tie aizgāja un devās no ciema uz ciemu, sludinādami visur prieka vēsti un dziedinādami. Tetrarhs Hērods dzirdēja visu, kas notika, un bija nesaprašanā, jo daži sacīja: “Jānis ir uzcēlies no mirušajiem,” citi atkal: “Elija ir parādījies,” vēl citi: “Kāds no senajiem praviešiem ir augšāmcēlies.” Hērods sacīja: “Jānim es nocirtu galvu. Bet kas tad ir šis, par kuru dzirdu tādas lietas?” Un viņš meklēja iespēju to redzēt.

Bībeles pārdomas

“Reiz kāds cilvēks vaicāja Dievam: „Kā atrast sevi Bībelē?” Dievs atbildēja: „Skaties, kura Bībeles persona uzvedas tā kā tu”.” (J.Rubenis, M.Subačs)

Nereti par sievietēm smejas, ka viņas nekur nevar aiziet bez somiņas. Mums katram ir kāda lieta, bez kuras ir grūti iziet no mājas – ar to ir ērtāk, drošāk, vienkārši ierastāk. Sākot sekot Kristum, mēs bieži vien nespējam atteikties no daudzām līdz tam ierastām lietām. Mēs nesadzirdam Jēzus teikto, ka, sekojot Viņa norādījumiem, izmantot vecos paņēmienus vairs nevajadzēs.

Jā, mēs zinām, ka Kristus vada mūsu ikdienu, bet tomēr, kad pār ielu acu priekšā pārskrien melns kaķis, kādiem prātā nāk doma – varbūt drošāk ir trīs reizes nospļauties pār kreiso plecu? Smieklīgi, ja? Bet tāda ir realitāte, ka mēs, esot jau kristieši, nespējam visu lieko, nobružāto un nevajadzīgo atstāt pagātnē, tur, kur tam ir īstā vieta.

Šajā Rakstu vietā lasām, ka mācekļi paklausīja Kristus sacītajam. Dievs viņus svētīja, ka viņiem nekā netrūka, un Dievs caur viņiem svētīja vēl daudzus cilvēkus.

Laikam vieglāk ir doties ceļā ar pilnu mugursomu, būt gatavam uz visu un paļauties uz pieredzi, ko esam uzkrājuši. Bet padomā – kad soma ir pilna, tajā vairs neko nevar ielikt. Ja tā ir pilna ar gružiem, tur vairs nav vietas Dieva svētībai – mieram, priekam, mīlestībai.

Brīžos, kad notiek kaut kas, uz ko neesam gatavi, tad atceramies – ir taču Dievs, Viņš vienmēr palīdzēs. Jā, Viņš vienmēr palīdz, bet ikdiena ar pilnu mugursomu mūs lieki nogurdina un rada pārliecību, ka paši esam pietiekami nodrošinājušies un varbūt varam iztikt bez Dieva palīdzības.

Kā tu paļaujies uz Dievu nezināmās situācijās?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.