Bībeles lasījums /2. Mozus 20,18–26/

Un visa tauta redzēja pērkonus un uguņus, dzirdēja raga skaņu, un kalns bija dūmos – ļaudis nobijās, drebēja un nostājās iztālēm. Un viņi teica Mozum: “Runā tu ar mums, un mēs klausīsim, bet lai nerunā ar mums Dievs, ka mēs nemirstam!” Mozus teica tautai: “Nebīstieties, jo Dievs ir nācis jūs pārbaudīt, lai jūsu acis būtu pilnas viņa bijības, ka jūs negrēkotu!” Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās mākonim, kurā bija Dievs.
Likums par altāri
Un Kungs teica Mozum: “Tā saki Israēla dēliem: jūs redzējāt, ka es runāju ar jums no debesīm – netaisiet man sudraba un zelta dievus, netaisiet tos sev! Taisi man altāri no zemes un upurē tur sadedzināmos upurus, savas avis un vēršus, – visās vietās, kur es esmu atgādinājis savu vārdu, es nākšu pie tevis un svētīšu tevi!  Ja tu man taisīsi akmens altāri – necel to no tēstiem akmeņiem, jo, kad tavs kalts pār to būs gājis, tu būsi to padarījis nesvētu! Un nekāp uz manu altāri pa kāpnēm, ka pār to neatklājas tavs kailums!

Bībeles pārdomas

Reakcija uz Dieva atklāsmi var būt tik dažāda – prieks, bailes, uztraukums, nemiers…

Israēlieši ir tik ļoti nobijušies no šīs balss un tās īpašnieka, ka nevēlas vairs to dzirdēt (19.p.). Viņi ir šokēti. Diez kāpēc? Vai viņi bija iztēlojušies Dievu savādāku, vai vispār nebija spējuši iedomāties, ka Viņš var arī runāt? Viņu reakcija ir bailes un nevēlēšanās turpināt šo sarunu. Interesanti, kāpēc Mozum nebija baiļu? Vai mūsu reakcija ir atkarīga no līdzšinējām attiecībām ar Dievu? Pārdomā, vai ir bijusi kādi īpaši brīži, kad tu piedzīvoji Dieva klātbūtni un kā tu tad juties.

Ievēro, ka otrajā sarunā ar Mozu Dievs atgādina to pašu, ko teicis jau iepriekš (23.,4.p.). Būtiski ir atgādināt, cik svarīgas ir attiecības ar Dievu un ka tām līdzās nekas nevar stāties. Interesanti, ka Dievs neprasa, lai Viņu godātu ar dārga metāla palīdzību, Viņš izvēlas altāri no zemes. Patiesībā tādu katrs varēja uzcelt jebkurā vietā un laikā, nevajadzēja ne bagātību, ne ko citu, ja gribēji īpaši zemoties Dievam. Un iespējams, ka vienkāršais zemes altāris lika domāt par Dievu, nevis par skaisto tēlu, kas simbolizētu Dievu. Sudrabs un zelts ir tikai lieta, mantiņa, ar ko spēlēties. Dievs vēlas pasargāt cilvēkus no lietu pielūgsmes.

Atgādinot, cik svarīgas ir pareizas attiecības ar Viņu, Dievs parāda, cik ļoti tās ietekmē visu pārējo. Ja attiecības ar kādu cilvēku ir nogājušas greizi, iespējams, ir jāatgriežas pie sākuma, jāmeklē, vai tavās attiecībās ar Dievu viss ir kārtībā. Ja tā būs, Dievs tevi mācīs redzēt cilvēkos Viņa attēlu. Ja tu to redzēsi, tad jebkurās attiecībās atcerēsies Dievu un to, kā Viņš ir vēlējies, lai mēs izturamies pret citiem.

 Nāc, tagad ir laiks, nāc pielūgt! Nebēdz no Dieva klātbūtnes!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.