Bībeles lasījums /2. Mozus 15,22–16, 8/

Mozus vadīja Israēlu no Niedru jūras, un viņi izgāja Šūras tuksnesī. Trīs dienas viņi gāja pa tuksnesi un neatrada ūdeni.  Tad viņi nonāca Mārā, bet nevarēja dzert Māras ūdeni, jo tas bija rūgts – tādēļ to nosauca: Māra.  Un tauta kurnēja pret Mozu, sacīdama: “Ko lai mēs dzeram?!”  Un viņš brēca uz Kungu, un Kungs viņam parādīja kādu koku – viņš iemeta to ūdenī, un ūdens kļuva salds. Tur viņš tiem deva likumus un tiesu, tur viņš tos pārbaudīja  un sacīja: “Ja klausīsiet Kunga, sava Dieva, balsij un darīsiet to, kas taisns viņa acīs, klausīsiet viņa pavēlēm un turēsiet viņa likumus, tad visas sērgas, ko es uzliku ēģiptiešiem, es jums neuzlikšu, jo es esmu Kungs, jūsu ārsts!”  Un viņi nonāca Ēlīmā – tur bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit palmas, tur viņi apmetās pie ūdens.
Tad viņi devās projām no Ēlīmas; viss Israēla dēlu pulks nonāca Sīna tuksnesī, kas ir starp Ēlīmu un Sīnaju; tas bija otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc iziešanas no Ēģiptes zemes.  Un viss Israēla dēlu pulks tuksnesī kurnēja pret Mozu un Āronu.  Israēla dēli viņiem teica: “Kaut mēs būtu miruši Ēģiptes zemē no Kunga rokas – kad sēdējām pie gaļas podiem, kad ēdām maizi līdz sātam, – jo tu mūs izvedi šai tuksnesī, lai visu mūsu pulku nomērdētu badā!”   Un Kungs teica Mozum: “Redzi, es likšu, lai jums krīt maize no debesīm – tauta varēs iet un salasīt ik dienas vajadzīgo! Tas tādēļ, lai es viņus varētu pārbaudīt, vai viņi dzīvo pēc manas bauslības vai ne!  Bet sestajā dienā lai viņi gatavo, ko atnesuši, un tā būs divkārt vairāk par to, ko tie vākuši ik dienas!”  Un Mozus un Ārons teica visiem Israēla dēliem: “Vakarā jūs zināsiet, ka Kungs jūs izvedis no Ēģiptes zemes!  No rīta jūs redzēsiet Kunga godību, viņš dzirdējis jūsu kurnēšanu pret Kungu, bet kas mēs esam, ka jūs kurnat pret mums!?”  Un Mozus teica: “Tā! Vakarā Kungs dos jums ēst gaļu un no rīta maizi līdz sātam, tādēļ ka Kungs ir dzirdējis jūsu kurnēšanu pret viņu. Jo kas gan mēs esam? Ne pret mums jūs esat kurnējuši, bet pret Kungu!”

Bībeles pārdomas

Dievs ir tik bagāts Tēvs. Saviem bērniem Viņš vēlas dot pašu labāko. Kas ir tas, ko Viņš man dod šodien?

Es zinu, ka sarunas noklausīties nav labi, bet reiz man tomēr nejauši sanāca dzirdēt vienu pavisam īpašu…

– Esmu pārliecināts, ka mēs esam atvesti nomirt. Pat ūdens mums nav. Tas taču šeit, tuksnesī, nozīmē visu – dzīvību, iespēju tikt reiz no tuksneša ārā. Šeit ne par ko nevar būt drošs. Kā Mārā (22.-24.p.).

– Bet varbūt Dievs tur pārbaudīja mūsu paļāvību uz Viņu (25.-27.p.)? Cik daudz mēs saņēmām pēc tam! Un vēlāk, Elimā, cik tur bija laba vieta! Tu redzi, ka Dievs mums var dot visu. Ar Viņu ir droši.

– Viegli runāt, kad tas viss ir. Bet, kad vēders kurkst un nav, ko ēst (2.-3.p.)?

– Varbūt Dievs arī tagad pārbauda mūsu uzticību Viņam? Vai tiešām Tas, kurš lika jūrai atkāpties un rūgtu ūdeni darīja saldu, neskaitot nemaz brīnumus Ēģiptē, – vai Tam būtu grūtības mūs apgādāt arī ar pārtiku, kā Viņš ir apsolījis (4., 8.p.)? Un vai esi aizmirsis, cik grūti mums klājās Ēģiptē, ka mēs to nevarējām izturēt? Darbu mums uzlika arvien vairāk, bet iztikt vajadzēja no tā paša mazuma.

– Tas bija tad, un tagad ir tagad. Labi, ka Dievs palīdzēja tad, bet tagad man gribas ēst. Ko gan Mozus un Ārons iedomājas, atveduši mūs šeit? –

– Vai tiešām Dievs šodien būtu mainījies? Man nu gan šķiet, ka ir bīstami tā pret Viņu kurnēt. Kā būtu, ja mēs drīzāk lūgtu to, kas mums nepieciešams? –

Ir tā jocīgi klausīties šo sarunu. Manā dzīvē taču arī gadās brīži, kad kaut kā trūkst. Tā vien šķiet, ka viens no runātājiem varētu būt es. Tikai kurš?

Stāstot Dievam savas vajadzības un izjūtas, mācies to darīt bez kurnēšanas, ar pateicību par visu, ko Viņš tevis dēļ ir jau darījis.

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.