Bībeles lasījums /2. Mozus 12, 37–51/
Un Israēla dēli gāja kājām no Raamsēsas uz Sukotu, ap seši simti tūkstoš vīru, neskaitot mazuļus. Ar viņiem kopā devās projām arī daudzi no citām tautām; un arī avis un vērši – varen liels ganāmpulks! No mīklas, ko viņi bija paņēmuši līdzi no Ēģiptes, tie cepa neraudzētu maizi, jo tā nebija ieraudzēta, tādēļ ka tie bija izdzīti no Ēģiptes zemes un nevarēja kavēties. Arī ēdienu viņi nebija sev sagatavojuši. Laiks, ko Israēla dēli nodzīvoja Ēģiptē, bija četri simti trīsdesmit gadu. Kad bija pagājuši četri simti trīsdesmit gadi, tajā pašā dienā visi Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes! Tā ir nomoda nakts Kungam, kurš izvedis viņus no Ēģiptes zemes. Šī nakts visiem Israēla dēliem ir nomoda nakts Kungam visās paaudzēs!
Un Kungs teica Mozum un Āronam: “Tas ir noteikts Pashas svētkiem! Neviens svešinieks lai to neēd! Un ikvienu vergu, kas par sudrabu pirkts, lai apgraiza – tikai tad viņš var to ēst! Piemitējs un algādzis lai to neēd! Lai tas tiek ēsts vienā namā, neko no gaļas lai neiznes no nama un kaulus lai nelauž! Lai tā dara visa Israēla sapulce! Ja kāds svešinieks mīt pie tevis un grib svinēt Kunga Pashu, tad lai tiek apgraizīti visi viņu vīri – pēc tam tie var tuvoties un svinēt, jo tie būs kā pašu zemē dzimušie! Bet neviens neapgraizītais lai to neēd! Viens likums ir iedzimtajam un svešiniekam, kas pie jums apmeties!” Un visi Israēla dēli darīja, kā Kungs pavēlēja Mozum un Āronam, tā viņi darīja! Tai pašā dienā Kungs pulkiem izveda visus Israēla dēlus no Ēģiptes zemes!
Bībeles pārdomas
Dievam visas lietas iespējamas. Neviens nespēj pretoties Viņa plānam un nodomiem. Kungs, palīdzi man ticēt un paļauties uz Tevi!
Beidzot notiek tas, ko Mozus un Ārons tik ilgi bija gaidījuši. Tauta iziet no Ēģiptes (37.-40.p.). Šķiet, ļoti organizēti, jo ierobežotā laika dēļ tāds liels skaits ļaužu nemaz citādāk nevarētu izpildīt tik sarežģītu uzdevumu. Viņi visi ir dzimuši Ēģiptē, un, lai kāda būtu bijusi dzīve tur, tā tomēr bija viņu dzimtene. Vai ir grūti atstāt dzimteni? Latvieši otrā pasaules kara laikā bēga no Latvijas, lai izglābtos no komunistu mocībām. Israēlieši arī bija piedzīvojuši, ka dzīve nebūt nebija salda.
Iziešana, kad kopā ar viņiem ir arī daudz svešinieku. Vai viņi bija vieglas laimes meklētāji? Varbūt, ka viņi tika pārliecināti un bija sākuši ticēt Israēla Dievam? Svešinieki. Viņiem bija liegts Pashā svētku svinēšanas prieks, izņemot tos gadījumus, kad viņi kļuva par pilntiesīgiem tautas locekļiem (43.-45.p.). Kāpēc šie svētki netiek padarīti par ikviena cilvēka svētkiem? Varbūt tāpēc, ka Pashā uz visiem laikiem būs tikai vienas tautas svētki, viņu atšķirības zīme. Bet šeit nav naidīgs nacionālisms. Svētkus svin tikai tie, kas ir gatavi pieņemt un saprast to nozīmi. Pashā svētkiem ir īpašs skanējums (42.p.). Un pats galvenais, Dievs vēlas, lai ikviens vīriešu kārtas pārstāvis, kas piedalās svētkos, apzinātos savu piederību Dieva tautai, apzinātos, ka ir gatavs apliecināt šo piederību par spīti visām grūtībām, kas būs.
Bet svētkus var svinēt tikai tad, ja ir paklausība (50.p.). Mums, pieradušiem svinēt tā, kā pašiem patīk, varbūt liksies dīvaini šie svētku svinēšanas nosacījumi (46.p.). Un tomēr, tie rada lielu kopības sajūtu. Svinēt visiem kopā, nevis katram savā istabā. Kopība vieno un dod spēku. Tikai tagad, lasot šos vārdus, saprotu, cik tālu no patiesas svētku svinēšanas esam mēs šodien. Varbūt, ka pietrūkst paša galvenā svētku viesa?
Kā tu savā apkārtnē vari izrādīt laipnību pret svešiniekiem, lai arī viņi iepazītu tavu Dievu un tiktu glābti?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.