Bībeles lasījums /2. Mozus 12,1–20/

Kungs teica Mozum un Āronam Ēģiptes zemē:  “Šis mēnesis jums ir mēnešu sākums, tas jums ir pirmais no gada mēnešiem!  Runājiet uz visu Israēla sapulci: šā mēneša desmitajā dienā lai katrs sava tēva namā ņem jēru – pa jēram uz namu.  Un, ja nams par mazu, lai apēstu jēru, lai tie ņem kopā ar sava nama tuvākajiem kaimiņiem pēc ļaužu skaita – katrs lai ņem no jēra tik, cik apēdīs.  Lai tas ir tēviņš, gadu vecs, bez vainas! Ņemiet to no avīm vai kazām!  Turiet to līdz mēneša četrpadsmitajai dienai, un tad starp mijkrēsli un tumsu lai to kauj viss Israēla sapulces pulks!  Ņemiet asinis un noziediet visas durvju stenderes un aplodas namam, kurā jūs to ēdīsiet.  Tajā naktī ēdiet gaļu, ugunī ceptu, un neraudzētu maizi – ar rūgtām zālēm to ēdiet!  Neēdiet to tāpat vai vārītu, bet gan ugunī ceptu – galvu, lielus un iekšas!  Neatstājiet rītam neko, un, kas no tā rītā atlicis, to sadedziniet ugunī!  Šādi to ēdiet – jūsu gurni lai ir apjozti, sandales kājās un nūjas rokās! Ēdiet to steigā! Tā ir Kunga Pasha!  Šonakt es iziešu cauri Ēģiptes zemei un sitīšu Ēģiptes zemē ikvienu pirmdzimto – gan cilvēkam, gan lopam! Un es spriedīšu tiesu visiem Ēģiptes dieviem! Es esmu Kungs!  Asinis jums būs par zīmi – tās būs tajās mājās, kur būsiet jūs, – es redzēšu asinis, es paiešu jums garām, un sodība jūs neiznīdēs, kad es sitīšu Ēģiptes zemi.   Šī diena jums ir pieminama, sviniet tajā svētkus Kungam visās jūsu paaudzēs, kā mūžīgu likumu sviniet to!  Septiņas dienas jums jāēd neraudzēta maize. Pirmajā dienā izmetiet no saviem namiem ieraugu, jo katrs, kas ēdīs ko raudzētu no pirmās līdz septītajai dienai, tiks padzīts no Israēla!  Lai jums ir svēta sapulce pirmajā dienā un svēta sapulce septītajā dienā. Tad lai netiek darīti nekādi darbi – vien ēdienu jūs drīkstat gatavot.  Turiet Neraudzētās maizes svētkus, jo šajā dienā es esmu izvedis jūsu pulkus no Ēģiptes zemes. Sviniet šo dienu visās savās paaudzēs kā mūžīgu likumu!  Ēdiet neraudzētu maizi no pirmā mēneša četrpadsmitās dienas līdz divdesmit pirmās dienas vakaram!  Septiņas dienas jūsu namos lai nav ierauga, jo katrs, kas ēdīs ko raudzētu, tiks nošķirts no Israēla sapulces – gan svešinieks, gan pašu zemē dzimušais!  Neēdiet neko raudzētu, lai kur jūs mājotu, ēdiet neraudzētu maizi!”  Un Mozus sasauca visus Israēla vecajos un teica tiem: “Ejiet, ņemiet avis jūsu dzimtām un kaujiet Pashas upuri!  Mērciet asiņu bļodā īzapa zāles saišķi.

Bībeles pārdomas

Kungs, paldies, ka Tu jebkurus svētkus padari par nozīmīgiem! Māci mums svinēt tos, kā Tu vēlies!

Vakar svinējām Latvijas neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienu. Kādi tev bija šie svētki? Vai izdevās atskatīties uz Dieva darbu? Bet Israēla tautai visi svētki bija saistīti ar kādu notikumu pagātnē. Tieši tāpēc tie nekad nekļuva par formālu atsēdēšanu.

Pashā svētki. Ar šiem svētkiem sākas viņu garīgais gads. Gads, kuru viņi svinēja kopā ar Dievu. Pārsteidzoši, ka viņiem nav jādomā, kā šos svētkus vislabāk svinēt, jo Dievs dod pilnīgi visas instrukcijas un ieteikumus (3.-11.p.). Kad mums ir kādi svētki, tad vienmēr jāliek lietā izdoma un jāmeklē jaunas idejas. Mums liekas dīvaini, kā var katru gadu vienādi svinēt svētkus. Bet te Dievs sagatavojis pilnīgi visu. Atliek tikai izpildīt. Interesanti, ka nabadzība nav šķērslis šo svētkus svinēšanā (4.p.), jo darbojas solidaritātes princips. Nabadzīgie tiek aicināti būt kopā ar citiem.

Un tomēr šie svētki ir ļoti dramatiski. Dievs ļauj ieraudzīt kādu milzīgu spriedzi tie nes (12.-14.p.). Izglābšanas svētki. Svētki, kas ēģiptiešiem izvēršas par vislielāko traģēdiju. Asinis uz durvīm varbūt nemaz neizskatās tik estētiski, bet tā ir glābšanas zīme. Un svētku svinēšana kādā dīvainā spriedzē, kad kuru katru brīdi ir jādodas ceļā. Svētki, lai atcerētos, ko Dievs ir darījis Ēģiptē.

Un turpinājumā ir vēl kādi svētki – Neraudzētās maizes svētki. Maize bez rauga, jo raugs veicina rūgšanu. Rūgšana var kļūt par kaut ko nekontrolējamu, kas galu galā var izrādīties ļoti nepraktiski un pat bīstami, ja steigšus jādodas ceļā. Svētki, lai atcerētos iziešanu no Ēģiptes.

Svētki. Mēs varam izvēlēties, svinēt vai nē, bet Dieva tautai tas bija likums, kuru nedrīkstēja pārkāpt. Un patiesībā šādus svētkus svinēt ir daudz vieglāk, jo ir ko atcerēties no pagātnes. Atcerēties, lai pateiktos Dievam.

Kā šis notikums izmana tavas domas par svētku svinēšanu?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.