Bībeles lasījums / Lūkas 24, 36–49/

Viņiem tā runājot, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja viņiem: “Miers ar jums.” Satrūkušies un baiļu pārņemti, tie domāja, ka redz garu. Bet viņš tiem sacīja: “Kādēļ esat satraukti un jūsu sirdīs ceļas šaubas? Uzlūkojiet manas rokas un manas kājas – tas esmu es. Aptaustiet mani un skatieties, garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man.” Un, to teicis, viņš parādīja viņiem rokas un kājas. Kad viņi no prieka vēl neticēja un brīnījās, viņš tiem sacīja: “Vai jums šeit ir kas ēdams?” Tad tie iedeva viņam ceptas zivs gabalu, un viņš to ņēma un ēda viņu acu priekšā. Tad viņš teica: “Šie ir mani vārdi, ko es jums sacīju, kad biju pie jums! Visam jāpiepildās, kas par mani sacīts Mozus bauslībā, praviešos un psalmos.” Tad viņš lika viņu prātam atvērties, ka tie saprastu Rakstus, un sacīja: “Tā ir rakstīts, ka Kristus cietīs un augšāmcelsies no mirušajiem trešajā dienā, un viņa vārdā visām tautām, sākot no Jeruzālemes, tiks sludināta atgriešanās, lai saņemtu grēku piedošanu; jūs tam esat liecinieki.  Un, redzi, es jums sūtu sava Tēva apsolījumu. Bet jūs palieciet pilsētā, līdz tapsiet ietērpti spēkā no augšienes.”

Bībeles piezīmes

Dievs, Tu mūs esi radījis tik dažādus. Lūdzu, palīdzi man pieņemt citus un mācīties no viņiem.

Cik daudz dažādu pieredžu! Sievietes tikai dzirdējušas, ka Jēzus ir atkal dzīvs, Pēteris Viņu saticis, citi ar Viņu personīgi runājuši. Vienojošais ir Kungs un Viņa norāde uz Rakstiem, kurus bija jāpiepilda. Dievs nav vieglprātīgs un pilda it visu, ko solījis. Tad kāpēc ir tik grūti tam noticēt un mainīt savus iepriekšējos priekšstatus par nāvi un dzīvību? Pat tad, kad Jēzus ir acīm redzams, Viņa sekotāji sāk šaubīties, vai var ticēt tam, ko redz. Šoreiz Jēzus nepārmet, jo nav viegli skatīties uz to, par ko daudzi pravieši un ķēniņi pagātnē ir varējuši tikai sapņot ieraudzīt. Augšāmcēlušais Jēzus. Ne izskats ir noteicošais, ne arī tas, ko tieši Viņš ēda, bet gan tas, ka Viņš visu piepildīja. To, ko Dievs kopš seniem laikiem bija solījis, ko Jēzus pats saviem mācekļiem bija sacījis, Viņš tagad atgādina. To pašu svarīgāko – esenci. Jēzus bija miris, ir augšāmcēlies un ir panācis grēku piedošanu. Viņa dēļ tagad ikviens var tikt brīvs no savām ļaunajām domām, vārdiem, darbiem.

Mācekļu pieredze, staigājot ar Jēzu, un zināšanas, ko Jēzus dod tagad, ir tas, ar ko viņiem jādalās. Jo viņi būs tie, kuri ies šo vēsti nest tālāk. Tomēr ne vieni. Tiek apsolīts spēks (49.p.). Un šoreiz mācekļi zina, ka Dievs solījumus pilda. Par to ir vērts slavēt Dievu. Ne vairs norobežojoties un baidoties par to, kas var notikt, bet esot kopā, tur, kur arī citi var redzēt, dzirdēt un piebiedroties.

Kā tev pietrūkst vairāk – izpratnes par Rakstiem vai dzīvas pieredzes ar Jēzu? Spēks ir apsolīts visiem, kas tic. Nebaidies lūgt.