Bībeles lasījums /Psalms 22, 23–32/
Tavu vārdu es sacīšu saviem brāļiem,
sapulces vidū es slavēšu tevi.
Kas bīstaties Kunga, slavējiet viņu,
viss Jēkaba dzimums, godājiet viņu,
drebiet viņa priekšā, viss Israēla dzimums,
jo viņš nav nicinājis un niecinājis nabaga ciešanas,
nav slēpis savu vaigu no tā,
kad tas brēca uz viņu – viņš sadzirdēja!
Tevi es slavēšu lielajā sapulcē!
Ko solīju, samaksāšu dievbijīgo priekšā!
Ēdīs nabagi un gūs sātu,
slavēs Kungu, kas viņu meklē.
Lai jūsu sirdis ir dzīvas mūžam!
Atcerēsies un atgriezīsies pie Kunga visas zemes malas,
zemosies tavā priekšā visas tautu saimes –
jo Kungam valstība un viņš valda pār tautām.
Ēd un zemojas visi zemes lepnie,
viņa priekšā liecas visi, kas nokāpj pīšļos,
kas dzīvību nepatur.
Nākamās audzes viņam kalpos,
par viņu pēcnācējiem stāstīs,
tie nāks un sludinās viņa taisnību
tiem, kas vēl dzims, –
par viņa darbiem!
Bībeles pārdomas
Nāciet, dziedāsim tam Kungam un gavilēsim par mūsu pestīšanu! Iesim ar pateicību pie Viņa un slavēsim Viņu ar savām dziesmām!
Šodien sākas ciešanu nedēļa. Pieminam palmu svētdienu, kad tauta ar palmu zariem sveica Kristu, iejājot Jeruzalemē. Kas bija tie, kas priecājās par Kristus atnākšanu? Vai lepnie un pašpārliecinātie? Tie, kas sev šķita vareni un gudri? Vai gan ne tie, kuri bija izslāpuši pēc dzīvā Dieva? Kuri ilgojās pēc Viņa žēlastības un piedošanas? Vai tie nebija tie, kuri apzinājās savas kaites un meklēja dziedināšanu? Un tāpat kā toreiz, tā šodien mūs visus šie psalma vārdi joprojām aicina priecāties par Dievu, slavēt Viņu. Aicināts tiek ikviens – grēcīgie un paštaisnie, draudzīgie un aizdomīgie, skumjie un priecīgie, visi, kas no sirds meklē Kungu.
Varbūt reizēm mēs paši sev un citiem šķietam grēcīgi, tādi jau arī esam. Tad prieks ir pēdējais, ko varam meklēt savā sirdī, jo tur ir grēka smagums, vainas sajūta, nogurums un neziņa. Taču šajā stāvoklī nedrīkstētu palikt, ir jāsaskata un jānotic Dieva žēlastībai un piedošanai. Sātans grib, lai paliekam grēka apziņas stāvoklī vai šaubās, vai Dievs var piedot manus grēkus. Ir jānotic, jāsatver Dieva žēlastība. Nespējot to satvert, mēs paliekam koncentrējušies uz savu grēku, tātad – uz sevi. Bet pazemīgi nožēlojot grēkus, saņemot žēlastību un Dieva piedošanu, varam sajust sirdī neviltotu mieru un prieku – mūsu skati ir vērsti uz Jēzu! Un prieks parādās mūsu sirdī kā piedošanas auglis!
Tāpēc tici – arī tava balss ir Dievam tīkama un tu ar prieku varēsi dziedāt Kungam. Ja mēs no sirds meklējam Kungu, tad mēs saņemsim prieku Viņā (27.p.)!
Vai tu no sirds tici Dieva žēlastībai savā dzīvē? Vai ir kādas lietas, ko nevari uzticēt Jēzum?
Autortiesības – Bībele Jaunā Tulkojumā, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību .