Vai varēja savādāk?

Vai varēja savādāk?

Vai varēja savādāk?
Rakstu vieta /Lūkas 22, 39–46/

Izgājis viņš, kā ieradis, devās uz Olīvkalnu, un arī mācekļi viņam sekoja. Un, tajā vietā nonācis, viņš tiem sacīja: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” Viņš aizgāja no tiem sāņus akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu: “Tēvs, ja tu gribi, ņem šo biķeri prom no manis, tomēr lai notiek nevis mana, bet tava griba.” Tad viņam parādījās eņģelis no debesīm un viņu stiprināja. Nāves baiļu pārņemts, viņš lūdza Dievu vēl stiprāk. Un viņa sviedri kā biezas asins lāses ritēja zemē. No lūgšanas piecēlies, viņš nāca pie mācekļiem un atrada tos bēdās aizmigušus. Viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.”

Bībeles pārdomas

Paldies, Jēzu, par drosmi, spēku un mīlestību uz mums. Paldies, ka Tu izturēji līdz galam!

Nakts, vientulība, bailes. Un skaidras zināšanas par to, ka būs jāmirst. Ne jau kaut kad, bet rīt, ne jau mierīgi, bet sāpēs un mokās, spīdzinātam, atraidītam, apsmietam. Kā lai to iztur? Kā lai nepadodas? Jēzus meklē spēku pie vienīgā, kas Viņu saprot – pie sava Tēva. Viņš lūdz pēc kādas citas iespējas, ja tāda tomēr būtu, bet savu gribu noliek malā, pakārtodams to Tēva gribai (42.p.). Šajā lūgšanā atklājas Jēzus cilvēcīgā daba. Būdams pilnīgs Dievs, Viņš saprata, ka jāiet nāvē, ka cita ceļa cilvēces glābšanai nav. Būdams pilnīgs cilvēks, Viņš tomēr gribēja izbēgt no mokpilnās nāves. Bet, būdams perfekts cilvēks, Jēzus piepilda, ko pats savas darbības sākumā ir mācījis mācekļiem – lūgt, lai notiek Tēva prāts. Tagad Viņš to lūdz pats. Bieži lūgšanu ar šiem vārdiem lūdzam arī mēs. Tomēr tik grūti būtu piepildīt Tēva prātu, tad, ja skaidri zinātu, ka tas prasīs ciešanas. Jo vienmēr pastāv kārdinājums izbēgt, izvairīties, realizēt savu prātu. Jēzus to zina, tāpēc aicina arī mācekļus lūgt (40.,46.p.).

Jēzu stiprināja eņģelis. Arī mēs katrs esam Dievam mīļi un dārgi, un tiešām, kad atskatāmies uz savu dzīvi, uz grūtībām, kam esam gājuši cauri, vai tad neredzam, ka arī mēs esam bijuši īpaši stiprināti? Dieva palīdzība neatņem sāpes, nenotrulina jūtas (44.p.), bet dod spēku un drošību. Pat tad, kad ciešanas ir neizbēgamas. Pat tad, kad draugi nav kopā ar tevi (45.p.).

Pasakies šodien Jēzum par Viņa spēku, izturot kārdināšanu izbēgt no nāves. Lūdz, ka tu nekristu kārdināšanā.

Dalies: