Bībeles lasījums /Ezras 3,1–13/
“1 Kad pienāca septītais mēnesis, Israēla dēli no savām pilsētām visi kā viens tika sapulcināti Jeruzālemē. 2 Tad cēlās Jozua, Jehocādāka dēls, ar saviem brāļiem priesteriem un Zerubābels, Šaltiēla dēls, ar saviem brāļiem un uzcēla altāri Israēla Dievam, lai upurētu sadedzināmo upuri, kā rakstīts Dieva vīra Mozus bauslībā. 3 Viņi uzcēla altāri vecajā vietā, jo baidījās no apkārtējo zemju tautām, un upurēja Kungam sadedzināmo upuri gan no rīta, gan vakarā. 4 Viņi svinēja Būdiņu svētkus, kā bija noteikts, un dienu no dienas pienesa sadedzināmo upuri, kā katrai dienai bija noteikts. 5 Arī pēc tam turpināja pienest sadedzināmo upuri – jaunajos mēnešos un visos svētkos, kurus svētīja Kungam, un pienesa arī labprātīgos upurus Kungam. 6 Sadedzināmos upurus Kungam sāka pienest no septītā mēneša pirmās dienas, lai gan Kunga tempļa pamati vēl nebija likti. 7 Viņi deva naudu akmeņkaļiem un amatniekiem, ēdienu, dzērienu un eļļu sidoniešiem un tīriešiem, lai tie pa jūru uz Jafu vestu ciedru kokus, kā Persijas ķēniņš Kīrs bija pavēlējis. 8 Otrajā gadā, kopš tie bija atgriezušies pie Dieva nama Jeruzālemē, gada otrajā mēnesī to sāka atjaunot Zerubābels, Šaltiēla dēls, un Jozua, Jehocādāka dēls, un arī viņu pārējie brāļi – priesteri, levīti un visi, kas no gūsta bija atgriezušies Jeruzālemē. Levītus, kuriem bija divdesmit gadu un vairāk, viņi iecēla par Kunga nama darbu uzraugiem. 9 Jūdas dēli bija kā viens vīrs – Jozua ar saviem dēliem un brāļiem, un Kadmiēls ar saviem dēliem – viņi uzraudzīja Kunga nama darbu veicējus, un to darīja arī levīti, Hēnādāda dēli, viņa dēli un brāļi. 10 Kad celtnieki lika Kunga nama pamatus, priesteri savos tērpos un ar taurēm, un levīti, Āsāfa dēli, ar cimbolēm, nostājās slavēt Kungu, kā bija norādījis Israēla ķēniņš Dāvids. 11 Viņi dziedāja, slavēdami un pateikdamies Kungam, ka viņš ir labs un viņa žēlastība pār Israēlu ir mūžīga, un visa tauta varen gavilēja – slavēja Kungu, ka Kunga namam likts pamats. 12 Daudzi veci vīri: priesteri, levīti un tēvu namu galvenie, kas bija redzējuši pirmo templi, lēja asaras un skaļi raudāja, kad lika pamatu šim templim, bet daudzi gavilēja priecīgās balsīs. 13 Ļaudis neatšķīra gaviles no asarām, tauta gavilēja tik vareni, ka bija dzirdams jo tālu!”
Bībeles pārdomas
Ja Kristus ienāk cilvēka sirdī, tad Viņš nāk līdzi visur – pie stūres, pie darbgalda vai rakstāmgalda, aiz letes, skolas solā vai birojā.
Cilvēki, kuri savā mūžā ir kaut ko lielāku cēluši tieši vai netieši, zina, ka veiksmīga plānošana un darbu sadalīšana ir pamats, lai iecerētais labi izdotos. Svarīga loma plānošanā ir prioritātēm, mērķim, uzdevumiem, sagatavošanās darbiem un pareizo materiālu izvēlei. Ja tie noteikti precīzi un pareizā secībā, tad pat neparedzētu traucējošu apstākļu gadījumā darbs īstenosies.
Jeruzalemes tempļa celšanas gaitā vispirms tika atjaunota dievkalpošana – tātad vispirms tika pagodināts Dievs. Altāra uzcelšana, upuru pienešana, Kunga noteikto svētku un svinamo dienu ievērošana bija daļa no kopējā celtniecības darba. Celtniecības materiālu sagatavotāji un piegādātāji tika pienācīgi atalgoti un novērtēti.
Varbūt tas liekas nepraktiski, jo darāmā taču tik daudz. Kāpēc ziedot laiku Dievam? Tomēr šiem cilvēkiem Dievs bija svarīgs. Un šie vēstures fakti liecina, cik būtiski ir vispirms veidot garīgus pamatus praktiskiem projektiem un darbiem. Vēl vairāk, visā celtnes tapšanas laikā nemitējās dievkalpošana. Arī tempļa pamatu iesvētīšana notika, dodot slavu un godu Dievam (11.p.), tā bija kā savienotājs tilts starp dievlūdzēju paaudzēm.
Ir svarīgi ielikt Dieva svētību pamatu jebkuram jaunam sākumam –celtnei, jaunas dzīves sākumam, jaunas ģimenes sākumam, jauna gada sākumam. Dieva svētība nav aizvietojama, tā iet līdzi arī bēdās, neveiksmēs un visos neparedzētos dzīves apstākļos.
Cik svarīgas tev tavā ikdienā ir attiecības ar Dievu? Pamēģini Viņu pielūgt īpaši tad, kad ir daudz darāmā.
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.