Pēdējie norādījumi pirms iziešanas

Pēdējie norādījumi pirms iziešanas

Pēdējie norādījumi pirms iziešanas
Bībeles lasījums / 2. Mozus 12,21–36/

Un Mozus sasauca visus Israēla vecajos un teica tiem: “Ejiet, ņemiet avis jūsu dzimtām un kaujiet Pashas upuri!  Mērciet asiņu bļodā īzapa zāles saišķi un apslakiet durvju aplodu un abas stenderes ar asinīm, kas bļodā. Neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam!   Kungs ies sodīt ēģiptiešus – viņš redzēs asinis uz aplodas un abām stenderēm, un Kungs paies garām šīm durvīm un neļaus postītājam ieiet jūsu namos, lai sodītu.  Tas ir likums jums un jūsu dēliem uz mūžiem!  Kad jūs nonāksiet zemē, kuru Kungs jums dos, kā viņš ir teicis, tad turpiniet šādi kalpot!  Kad jūsu dēli jums vaicās, kas jums šī par kalpošanu,  tad sakiet: šis ir Pashas upuris Kungam, kurš pagāja garām Israēla dēlu namiem Ēģiptē, kad viņš sodīja ēģiptiešus, bet mūsu nami tika glābti!” Un tauta zemojās un klanījās.  Israēla dēli gāja un darīja; kā Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis, tā viņi darīja!
Desmitā mocība: pirmdzimto nāve
(2Moz 11:1–10)
Pusnaktī notika tā: Kungs sita visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē – no faraona, kas sēd savā tronī, pirmdzimtā līdz gūstekņa, kas cietumā, pirmdzimtajam un visu lopu pirmdzimtos.  Un faraons cēlās naktī – viņš, viņa kalpi un visi ēģiptieši, un Ēģiptē bija liela brēkšana, jo nebija nama, kurā kāds nebūtu miris.  Tajā naktī viņš sauca Mozu un Āronu un teica: “Taisieties, ejiet projām no manas tautas – gan jūs, gan jūsu dēli! Ejiet, kalpojiet Kungam, kā teicāt!  Ņemiet gan savas avis, gan savus vēršus, kā teicāt, un ejiet! Un svētījiet arī mani!”
Iziešana
Un ēģiptieši skubināja tautu, lai ātrāk dabūtu viņus projām no zemes, jo viņi domāja: “Nu mēs visi esam pagalam!”  Un tautai vajadzēja ņemt savu mīklu, pirms tā bija ieraudzēta. Abras viņi ietina savās drānās un aiznesa līdzi uz pleciem.   Israēla dēli darīja, kā Mozus bija teicis, un prasīja ēģiptiešiem sudraba traukus, zelta traukus un drānas.  Un Kungs dāvāja tautai ēģiptiešu vēlību – tie viņiem deva, ko tie prasīja. Tā viņi aplaupīja ēģiptiešus!

Bībeles pārdomas

Viena no Dieva prasībām cilvēkam ir paklausība. Tā ne tikai rada vidi, lai cilvēks varētu dzīvot, bet kalpo kā liecība Dieva varenajiem darbiem. Kungs, palīdzi man paklausīt!

Mums nepatīk instrukcijas, likumi, norādījumi. Daži pat uzskata, ka tie ierobežo cilvēka brīvību, jo mēs vairs nevaram darīt to, ko vēlamies. Bet kas notiek tad, kad instrukcijas netiek ievērotas? Visbiežāk tiek atnestas ciešanas, un to jau droši vien katrs ir izbaudījis uz savas ādas.

Mozus rūpīgi atgādina Pashā svētku tehnisko pusi (21.-27.p.). Kāpēc tas ir tik svarīgi? Vispirms jau tāpēc, ka viņi nekad neko tādu nav darījuši. Viss notiek pirmo reizi. Bez tam, šie svētki nebūs vienai reizei, bet atkārtosies gadu no gada. Svētki, kuru būtība būs jāmāca bērniem un bērnu bērniem. Svētki, kuriem ir precīzi jāsagatavojas. Īzāps, izraēliešiem pazīstams augs, mazliet atgādināja niedri, kuras galā bija krūmveidīgs izaugums ar lapām. Asinis – zīme, kas atnesīs glābšanu. Un šeit paviršība varēja maksāt dzīvību. Kas būtu noticis, ja viņi nebūtu apslacījuši savus mājokļus ar asinīm?

Un tad nāk pusnakts. Briesmīgas ainas. Pēdējā mocība Ēģiptē daudziem atnes nāvi (29.-30.p.). Droši vien nav neviena ģimene, kurai nāve ietu secen. Žēlabas un vaimanas pārņem tik vareno Ēģipti. Cik žēl, ka tikai tagad faraons un viņa ļaudis spēj saprast to, ko varēja saprast jau krietni vien agrāk – atlaist Dieva tautu.

Iziešana. Tā notiek tik milzīgā steigā, nakts laikā, kad nav laika pat kaut ko apdomāt. Liekas, arī faraons domā tikai par to, kaut tikai ātrāk israēlieši aizietu. Bet šī iziešana nebūtu iespējama, ja tauta nebūtu paklausījusi (28., 35.p.). Tautai bija jābūt labi organizētai, jāpilda visi norādījumi precīzi. Pašdarbībai vietas nebija. Paklausība tika svētīta. Un tauta, kas bija tik apspiesta un nabadzīga, vienā brīdī kļuva materiāli bagāta. Tikai paklausot Dievam, tauta tika svētīta un ieguva apsolīto brīvību. Paklausot arī šodien jeb precīzi izpildot Dieva norādījumus.

Pārdomā savu dzīvi, līdz tu atzini Dievu. Kā Dievs ir tevi vadījis, sargājis, varbūt uzrunājis caur kādu sodu? Pasakies, ka Viņš ir bijis ar tevi!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.

Dalies: