Rakstu vieta /Lūkas 22, 1-13/

Tuvojās Neraudzētās maizes svētki, saukti Pasha. Virspriesteri un rakstu mācītāji meklēja iespēju, kā viņu pazudināt, bet viņi baidījās no tautas. Tad sātans iegāja Jūdā, kuru sauca Iskariots, vienā no tiem divpadsmit. Viņš aizgāja un sarunāja ar virspriesteriem un tempļa sardzes virsniekiem, kā viņu tiem nodot. Un tie nopriecājās un savstarpēji vienojās, ka dos viņam naudu. Viņš piekrita un meklēja izdevīgu brīdi, lai viņu tiem nodotu, kad nebūs klāt ļaudis.
Tad pienāca Neraudzētās maizes diena, kad bija jākauj Pashas jērs. Un viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: “Ejiet un sagatavojiet mums Pashas mielastu, lai mēs to varētu ēst.” Tie viņam jautāja: “Kur tu gribi, lai mēs to sagatavojam?” Viņš sacīja: “Redzi, iegājuši pilsētā, jūs sastapsiet cilvēku, kas nes māla krūzi ar ūdeni, sekojiet viņam tajā mājā, kur viņš ieies, un sakiet tās mājas saimniekam: Skolotājs jautā: kur ir tā telpa, kur varu ar saviem mācekļiem baudīt Pashas mielastu? Un viņš jums ierādīs lielu iekārtotu augšistabu, tur gatavojiet mielastu.”

Bībeles pārdomas

„Ja kas grib man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man.”

(Mateja 16,24)

Nekas neliecināja par to, ka tajos Pashā svētkos varētu notikt kaut kas negaidīts un dīvains. Cilvēki gatavojās svinībām, arī mācekļi kopā ar Jēzu. Pat notika neliels brīnums ar telpu atrašanu. Tomēr kaut kas nebija tā, kā parasti. Klusībā tika perināta nodevība pret Jēzu. No malas skatoties uz Viņa rīcību, varētu domāt, ka Viņš neko nenojauš. Kurš gan mierīgi gatavotos svētkiem, ja ir zināms, ka sazvērestība ir pilnos ziedos? Zināmā mērā varētu sacīt, ka priesteriem šajos apstākļos ir vara pār Jēzu, bet vai tā patiešām ir? Vairākas reizes Jēzus bija vienkārši aizgājis un izvairījies no viņu niknuma, kāpēc gan šoreiz tā nevarēja notikt? Tomēr ne priesteri bija tie, kas noteica notikumu gaitu. Ne viņu griba notika, bet Dieva, jo Jēzus apzināti palika Jeruzalemē, lai izpildītu savu uzdevumu – kļūtu par upuri, kas uzņemas sodu par pasaules noziegumiem. Tātad Jēzum bija iemesls palikt Jeruzalemē, lai svinētu Pashā. Bet kā ir ar mums? Ja mēs uzticamies tam Kungam, kā lai zinām, ka Viņš mums neuzdos kādu uzdevumu, kas prasa došanos vai palikšanu grūtos apstākļos? Cilvēciskā reakcija ir izvairīties no visa, kas prasa pūles, rada sāpes, vai, vēl jo trakāk, apdraud dzīvību. Taču, ja reiz mēs sekojam Jēzum, tad jābūt gataviem sekot ne tikai tad, kad ir viegli. Varbūt mēs nenonāksim situācijā, kur cilvēki grasās mums atņemt dzīvību. Bet pietiek jau ar ikdienas notikumiem: ja nu darba biedri vai priekšnieks plāno mūs atlaist no darba mūsu kristīgās pārliecības dēļ? Vai arī skolā klases biedri grib izstrādāt ko nelāgu? Vai mums tad pietiks drosmes pastāvēt un nebēgt?

Par kādu situāciju tavā dzīvē šī Rakstu vieta liek tev domāt? Kā tu rīkojies?

Autortiesības – Bībele Jaunā Tulkojumā, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību .