/Efeziešiem 5,21–33/
21 Pakļaujieties cits citam Kristus bijībā:
22 jūs, sievas, – saviem vīriem kā Kungam, 23 jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, pats būdams savas miesas Pestītājs; 24 kā draudze visās lietās pakļaujas Kristum, tāpat arī sievas vīriem. 25 Jūs, vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi un pats sevi tās labā ir ziedojis, 26 lai to darītu svētu, šķīstot mazgāšanā ar ūdeni caur vārdu, 27 lai draudzi varētu stādīt sev līdzās godības pilnu, bez traipiem, negludumiem un kā tamlīdzīga – svētu un nevainojamu. 28 Tāpat arī vīriem pienākas mīlēt savas sievas kā savu miesu – tas, kas mīl savu sievu, mīl sevi pašu, 29 jo neviens jau nenīst savu paša miesu, bet gan to baro un lolo tāpat kā Kristus savu draudzi – 30 mūs, kas esam viņa miesas locekļi. 31 Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un savu māti un pieķersies savai sievai, un tie divi būs viena miesa. 32 Šis noslēpums ir liels; te es runāju par Kristu un draudzi, 33 tomēr arī jūs ikviens mīliet savu sievu kā sevi pašu, bet sieva lai bīstas vīra.
Bībeles pārdomas
Dievs es tev pateicos, ka Tu mani esi radījis tieši par to, kas es esmu! Palīdzi man priecāties par sevi!
Vīriešu un sieviešu savstarpējās attiecības pēdējo gadsimtu laikā ir krietni sarežģījušās. Sieviete no pakļāvīgā radījuma ir kļuvusi par patstāvīgu būtni, kas studē, strādā, un patiesībā tīri labi var šo dzīvi nodzīvot viena, bez vīrieša stiprā pleca atbalsta, kas nebūtu iespējams senajās kultūrās. Savukārt vīrieši no ģimenes apgādniekiem, vienīgajiem pelnītājiem, politiķiem ir kļuvuši par kaut ko līdzīgu saudzējamam un vājam dzimumam, kas arvien mazāk un mazāk prot uzņemties atbildību par sievieti un dzīvi.
Pāvils efeziešiem raksta, kā tad būtu jābūt – attiecību piramīdas augšā ir Kristus, tad vīrietis un tad sieviete. Kas atrodas augstāk, tam ir lielāka vara, teikšana, bet arī lielāka atbildība. Tieši tam, kas ir augstāk, pienākas uzņemties rūpes par zemākā laimi – mīlēt to, sagatavot derīgu, rūpēties tik pat ļoti kā par sevi pašu. Kristus to ir izdarījis, mirstot par mums. Un tāpēc ir viegli pakļauties Viņam, jo Viņš ir pierādījis, ka var atdot savu dzīvību par mums. Kā tad ir ar mums, vīriešiem un sievietēm? Kāpēc mūsdienās jautājums par pakļautību ir tik sāpīgs? Varbūt vīriešiem ir par maz mīlestības, bet par daudz augstprātības? Varbūt sievietēm ir par daudz enerģijas? Šeit ir pateikts, ka iniciatīva jebkurās attiecībās nāk no tā, kas ir augstāk (25.,28.p.). Kad augstākais būs izpildījis savu uzdevumu, zemākais varēs paklausīt, jo redzēs, ka ir vērts, ka viņš tiek cienīts un mīlēts.
Kā tu šīs nodaļas kontekstā saproti to, ka vīrs un sieva ir viena miesa? Kādas ir attiecības tavā ģimenē?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.