Bībeles lasījums /Ezras1,1–11/
“1 Persijas ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā, lai piepildītos Jeremijas teiktais Kunga vārds, Kungs mudināja Persijas ķēniņa Kīra garu, un tas lika izziņot visā savā valstī šādu rīkojumu, rakstiski un mutiski: 2 “Tā saka Persijas ķēniņš Kīrs: Kungs, debesu Dievs, man ir devis visas zemes valstis, un viņš man pavēlēja uzcelt viņam namu Jeruzālemē, Jūdā. 3 Ikviens, kas jūsu vidū ir no viņa tautas, lai dodas uz Jeruzālemi Jūdā, viņa Dievs būs ar viņu – lai ceļ namu Kungam, Israēla Dievam. Viņš ir Dievs, kas mīt Jeruzālemē! 4 Visus atlikušos, no visām vietām, kur tie patlaban dzīvo, lai turienes iemītnieki atbalsta ar sudrabu, zeltu, mantu, lopiem un labprātīgajiem upuriem Dieva namam Jeruzālemē.” 5 Tad cēlās Jūdas un Benjāmina tēvu namu galvenie, priesteri un levīti, ikviens, kura garu Kungs mudināja iet un celt namu Kungam Jeruzālemē. 6 Kaimiņi tos atbalstīja ar sudraba traukiem, zeltu, mantu, lopiem un dārglietām; tas viss tika ziedots. 7 Ķēniņš Kīrs atnesa Kunga nama traukus, kurus Nebūkadnecars bija atvedis no Jeruzālemes un novietojis savu dievu namā. 8 Persijas ķēniņš Kīrs tos nodeva mantzinim Mitredātam, kurš tos atdeva Jūdas augstmanim Šēšbacaram. 9 To skaits bija šāds: trīsdesmit zelta bļodu, tūkstotis sudraba bļodu, divdesmit deviņi naži, 10 trīsdesmit zelta kausu, četri simti desmit sudraba kausu un tūkstotis citu trauku. 11 Kopā bija pieci tūkstoši četri simti zelta un sudraba trauku. Tos visus Šēšbacars veda līdzi, kad viņi no Bābeles gūsta devās uz Jeruzālemi.”
Bībeles pārdomas
Šodien sākam lasīt notikumus, kas atklāj, ka arī viena cilvēka ticība var daudz.
Tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ vairāku gadu garumā ir atradušies ārpus savas dzimtās zemes, nav svešas tās sajūtas, kādas pārņem no lidmašīnas lejā ieraugot Latvijas mežus, jūru un zemi. Vēl lielāks ir prieks un emocijas, ieraugot daudz mīļu, ilgi neredzētu un nesatiktu cilvēku. Nenoliedzami, ka dzimtene un tās vajadzības no tālienes izskatās pavisam savādākas, tās atmodina vēlēšanos palīdzēt, atbalstīt un būt klāt.
Persijas ķēniņš Kīrs aicināja visus Dieva tautai piederošos atgriezties Jeruzalemē ar īpašu uzdevumu (2.-4.p.): piedalīties dievnama celšanā, dot labprātīgas dāvanas. Īpašu uzmanību piesaista valdnieks, kurš pats, nebūdams jūds, svētīja trimdiniekus un atbalstīja viņu atgriešanos mājās un arī ziedoja tempļa atjaunošanai. Valdnieka cēlā rīcība pamudināja arī līdzekļu savākšanā piedalīties daudzus jūdu kaimiņus. Dievs izlietoja šo atsaucīgo Persijas vadoni, lai sapulcinātu savus ļaudis un atjaunotu Jeruzalemi.
Šodien Dievs joprojām uzrunā valdniekus, dažādu atbildību un profesiju cilvēkus, lai sapulcinātu mājās savus bērnus un atjaunotu daudzus sapostītus un sagrautus dievnamus. Vēl joprojām Viņš sagaida, ka šajā procesā tiks ieguldīti labprātīgi resursi: laiks, līdzekļi, materiālās vērtības, enerģija un talanti. Īstenība ir tā, ka neviens nav tik trūcīgs, lai varētu teikt, ka viņam nav nekā, ko varētu dot citiem bez atlīdzības.
Kāda ir tava attieksme pret ziedojumiem? Vai tu ziedo tikai pašu minimālo vai arī kādreiz kaut ko vairāk?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.