Dārgā derība /Lūkas 22, 14-23

Dārgā derība /Lūkas 22, 14-23

„Un tādēļ Viņš ir jaunās derības starpnieks, lai, pēc tam, kad Viņš nāvē sagādājis atpestīšanu no pirmās derības laikā izdarītajiem pārkāpumiem, aicinātie saņemtu apsolīto mūžības mantojumu.” (Ebrejiem 9,15)

Šī ir labi pazīstama Rakstu vieta – Jēzus ar saviem mācekļiem svin Pashā svētkus. Mēs šo īpašo maltīti dēvējam par Vakarēdienu. Varētu būt, ka vairumam kristiešu šis teksts raisa domas par Vakarēdienu, kas mums šodien ir draudzēs. Bet ko gan īsti tas nozīmēja tobrīd? Jēzus apgalvojums, ka Viņa miesa un asinis ir jaunā derība, varēja izraisīt apjukumu, jo mācekļi pazina vienīgi Mozus derību, caur ko viņiem tika dota bauslība, pēc kuras viņiem bija jādzīvo. Bet kas bija šī jaunā derība? Vai tā, par ko Dievs bija teicis, ka rakstīs to cilvēku sirdīs, jo iepriekšējo tie bija pārkāpuši? Derība, caur kuru Viņš apsola piedot un vairs nepieminēt cilvēku grēkus?

Jā, jaunā derība nebalstās uz likumiem un to, cik precīzi cilvēki tos izpilda. Tā balstīta uz Dieva apsolījumu un žēlastību. Maksa par šīs derības ieviešanu dzīvē gan bija ļoti dārga – Jēzus nāve pie krusta, ko jau iepriekš pasludināja Viņa vārdi, sniedzot mācekļiem maizi un vīnu. Tikai tā gan mācekļi toreiz, gan arī mēs šodien varam saņemt piedošanu, baudīt Dieva žēlastību un piederēt Viņa valstībai.

Tāpat kā toreiz, tā arī šodien Vakarēdiens nav tikai kāds rituāls, bet fiziska zīme, lai mēs atcerētos, ko Jēzus ir darījis mūsu dēļ, lai mēs neaizmirstu krusta nozīmi. Katrs dievkalpojums ir kā atgādinājums par to, cik dārgi Viņš ir par mums samaksājis. Tad nu atliek jautājums par to, kā mēs reāli izdzīvosim to, ka piederam Viņam. Kāda izskatīsies jaunā derība mūsu ikdienā, ārpus mūsu baznīcas sienām? Cik dārgu mēs turēsim Viņa dzīvību? Jo ne tikai Vakarēdiens, bet arī mūsu rīcība liecina par Viņa žēlastību.

Pavadi laiku, lai pārdomātu, ko Jēzus miesa un asinis nozīmē tieši tev, un tad pasakies Viņam par šo upuri.

Dalies: