Bībeles lasījums /Jeremijas 13, 15–27/
15 Klausieties, sadzirdiet un nelepojieties,
jo Kungs ir runājis!
16 Dodiet godu Kungam, jūsu Dievam,
pirms viņš sūta tumsu,
pirms piedauzās jūsu kājas
pie pakalniem krēslā.
Un, kamēr jūs alkstat gaismas,
viņš pārvērš to par nāves ēnu
un padara to par tumsību.
17 Ja jūs neklausīsieties,
mana dvēsele slēptuvē raudās
jūsu lepnības dēļ,
tā brēktin brēks,
manas acis pieritēs asaru,
jo Kunga ganāmpulks sagūstīts.
18 Saki ķēniņam un valdniecei:
“Sēdieties nu zemāk,
jo no jūsu galvām nokritis
jūsu kundzības dižuma kronis!
19 Negebas pilsētas ciet,
un nav neviena, kas atver,
trimdā nu visa Jūda,
aizdzīta trimdā pavisam.”
20 Pacel acis un redzi,
kas no ziemeļiem nāk!
Kur ir ganāmpulks,
ko viņš tev deva, –
tavas diženās avis?
21 Ko tu teiksi,
kad tie piemeklēs tevi,
kad tie, ko pazini kā draugus,
uzmetīsies tev par galvenajiem?
Vai nepārņems tevi tad sāpes
kā sievu, kam jādzemdē?
22 Vai tu savā sirdī saki:
kādēļ viņš licis tā notikt? –
tavu grēku dēļ tev pacelts svārks
un atplestas kājas!
23 Vai kūšietis savu ādu var mainīt
un leopards savus plankumus?
Tad jau jūs arī,
uz ļaunu tik mācīti,
nu varat darīt labu!
24 “Es tos izkaisīšu kā salmus,
ko aizrauj tuksneša vējš!
25 Tā ir tava loze,
daļa, kas tev no manis iemērīta,”
saka Kungs,
“jo mani tu aizmirsi
un paļāvies meliem!
26 Es atkailināšu tev svārku pār galvu,
un visi redzēs tavu kaunumu!
27 Es redzēju
tavu laulības pārkāpšanu un zvaigāšanu,
tavu netiklo maucību uz pakalniem
un tavas riebeklības uz lauka!
Vai tev, Jeruzāleme!
Cik ilgi vēl paliksi nešķīsta?”
Bībeles pārdomas
„Esiet līksmi, topiet pilnīgi, iepriecinājieties savā starpā, esiet vienprātīgi, turiet mieru; tad mīlestības un miera Dievs būs ar jums”(2.Kor.13:11)
Satriekt sevi citam pret citu – citam citu pieveikt, sacelties citam pret citu nevis būt vienotiem. Tas notiek tad, kad cilvēki darbojas nevis pēc Dieva likumiem, bet pēc… tiem otriem, pēc saviem. Tad pat tuvākie cilvēki (kā šajā Rakstu vietā norādīts – tēvi un dēli) ir gatavi sacelties viens pret otru. Tomēr šādas attiecības Iszraēlam nepalīdz saglabāt vietu Dieva tuvumā, vietu savā zemē. Zemē, kura viņiem bija apsolīta, uz kuru tie tik grūti bija gājuši. Un Israēla tauta nonāk atkal nebrīvē, viņi tiek aizvesti Babilonijas trimdā, Jeruzalemes templis tiek nopostīts.
Domājot par šo Rakstu vietu, man prātā nāk šīs dienas situācija darbā. Problēmsituācija parastā ikdienas, kad kāda cilvēka darbības rezultātā, rodas kļūda uzņēmuma darbā. Un kas notiek? Cilvēki sāk brēkt viens uz otru, vainot un tiesāties. Kā apreibuši viņi nespēj vienoties, lai atrisinātu problēmu, jo viņiem svarīgāk ir uzbrukt otram, meklēt vainīgo un pasludināt tiesas spriedumu. Bet šāda rīcība nedod rezultātu – tā ved mūs projām no kopīga mērķa, no kopīga kvalitatīvi paveikta darba.
Un šādu situāciju ir bezgala daudz (darbā, mājās, veikalā, uz ielas, interneta vidē), kad mēs tā vietā, lai vienotos vienā Garā, kalpotu kā Jēzus viens otram, saceļamies viens pret otru. Cik gan ļoti mēs katrs iegūtu, ja savās visparastākajās ikdienas situācijās darbotos pēc Dieva likumiem – nevis uzbruktu otram, bet ieklausītos un kalpotu. Nevis vairotu agresiju, bet mīlestību, Dieva klātbūtni. Tad arī Debesu Valstība, Apsolītā zeme būtu mums tuvāk!
Vai šodien kādā situācijā esi sacēlies pret kādu no saviem līdzcilvēkiem? Ko vari mainīt rīt šajās attiecībās?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.