/Mihas 4, 1–13/
1 Bet visu dienu galā kalns, uz kura atrodas Tā Kunga nams, stāvēs jo stipri, būdams augstāks nekā visi citi kalni, paceldamies augstu pāri visiem pakalniem, un visas tautas steigsies pie tā.
2 To starpā būs arī daudzas citas tautas, tās ies un sacīs: “Nāciet, lai steidzamies aug-šup Tā Kunga kalnā un ejam Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca Savus ceļus, ka lai mēs staigājam Viņa tekas!” – Jo no Ciānas izies bauslība un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes.
3 Viņš spriedīs tiesu daudzu lielu tautu starpā un izšķirs strīdus lietas stiprām tautām pat tālās zemēs. Tās pārkals zobenus lemešos un savu šķēpu galus par vīna dārznieku nažiem. Neviena tauta nepacels zobenu pret otru un nemācīsies vairs karot.
4 Bet tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to ir noteikusi Tā Kunga Cebaota mute.
5 Jo ikviena tauta staigā sava dieva vārdā, bet mēs lai staigājam Tā Kunga, mūsu Dieva, Vārdā mūžīgi mūžam!
6 “Tai pašā dienā,” saka Tas Kungs, “Es sapulcināšu klibos un savākšu kopā tos, kas bijuši izkaisīti un trimdā, kā arī tos, kam Es esmu uzsūtījis kādu ļaunumu,
7 un Es darīšu klibos par atlikumu un tālu aizdzītos par varenu tautu, un Tas Kungs būs viņu ķēniņš Ciānas kalnā no šā laika un mūžīgi.”
8 Un tu, ganāmo pulku sargu torni, tu, Ciānas meitas nocietinātais uzkalns, pie tevis nonāks un tevī ieies agrākā pirmatnējā valsts vara, Jeruzālemes meitas ķēniņvalsts.
9 Kāpēc tad tu tagad kliedz tik skaļi? Vai tev nav ķēniņa? Jeb vai tavi padomdevēji ir aizgājuši bojā, ka tevi tā pēkšņi ir sagrābušas sāpes kā dzemdētāju sievu grūtā stundā?
10 Lokies šais sāpēs, paciet tās un vaidi, Ciānas meita, kā dzemdētāja sieva! Jo tev tagad jādodas prom no pilsētas, tev jādzīvo laukā un jānonāk līdz Bābelei, bet tur tu atradīsi glābiņu, tur Tas Kungs tevi atpestīs no tavu ienaidnieku rokas!
11 Bet pašlaik pret tevi pulcējušās daudzas svešas tautas un apspriežas savā starpā: lai viņa tiek sagānīta, ka mēs ar prieku noraugāmies Ciānā!
12 Bet viņi nezina Tā Kunga apslēptos nodomus un neizprot to, kas Viņam padomā, jo Viņš viņus savācis kā kūlīšus uz kuļamā klona.
13 Tādēļ celies, Ciānas meita, un sāc kult! Es tevi apveltīšu ar dzelzs ragiem un vara nagiem, un tu sakulsi smalkās drumstalās daudzas tautas un šo tautu salaupīto veltīsi pateicībā Tam Kungam; arī visu viņu mantību tu novēlēsi visas pasaules Kungam.
14 Bet tagad, karotāja, bruņojies! Mēs esam ielenkti, un ar rīksti viņi sitīs pa vaigu Israēla tiesnesi.
Bībeles pārdomas
Šodien svinam Kristus dzimšanas svētkus. Vai tava sirds ir gatava pieņemt šo Dieva dāvanu tev?
Dzīvot politiski nestabilā valstī, kad apkārtējās lielvalstis Ēģipte un Asirija cīnījās viena ar otru un, kas zina, vai Jūda nav viņu nākošais mērķis, neradīja īpaši drošu sajūtu. Kā jau lasījām Mihas grāmatā, vardarbība israēliešiem nav sveša. Bet tagad Miha pēkšņi sāka sludināt nevis par sodu, bet par kaut ko skaistu un mierīgu. Iepriekšējā nodaļa beidzas ar to, ka viss tiks izpostīts, bet šeit – Jeruzāleme celsies no pelniem un drupām (1.-2.p.). Cilvēki no visām tautām nāks meklēt Dievu Viņa pilsētā. Kas notiek? Ko domāja tie, kas dzirdēja šos Mihas vārdus?
Miha vēsta, ka nebūs vairs kara (3.p.), baiļu (4.p.) un ciešanu (6.p.). Kāds manifests – ja būtu bijušas velēšanas, viņš tiktu ievēlēts! Bet vai šis pasludinājums nav tas, kas caur gadsimtiem ir skanējis Israēlā, ka viņu ticība Dievam ir nevis viņu labumam domāta, bet tā dēļ, lai visas tautas nāktu pie Dieva? Šeit lasām par iedzimtā grēka beigām, par to laiku, kad visa cilvēce atzīs Dievu par Kungu. Bet Miha runā par nākotni – tas laiks nav pienācis. Tautai ir savas problēmas (8.-10.p.) – ir solītas ciešanas un trimda (10.p.). Kāpēc tad Dievs lika Miham sludināt par šo utopiju? Protams, vajadzēja tautu iedrošināt pastāvēt ienaidnieku priekšā. Gaidāmās godības attēlojums varētu dot spēku, tiem, kas tam ticēja, neatkāpties šajā grūtajā laikā.
Bet šis pravietojums joprojām nav piepildījies. Karš joprojām notiek; daudz valstu joprojām iegulda lielu naudu bruņošanas sacensībā; cilvēki joprojām dzīvo bailēs. Kas ir noticis? Vai Miha ir kaut ko sajaucis? Vai es šodien esmu gatavs ticēt, ka šis pravietojums īstenosies mūsdienās? Mums taču ir cerība, un daļēji tā jau ir piepildījusies. Tāpēc svinam Ziemassvētkus. Miera ķēniņš ir klāt un joprojām iedrošina ticēt neiespējamajam.
Šajos Ziemassvētkos pārdomā Jēzus Kristus nesto miera un izlīgšanas vēsti. Pastāsti to kādam, kas to vēl nezina!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.