/Esteres 3, 1–15/
1 Pēc šiem notikumiem ķēniņš Ahasvers iecēla augstākā godā un visaugstākā amatā agagieti Hamanu, Hammedatas dēlu, un lika viņa sēdekli augstāk par visiem lielkungiem savā galmā.
2 Un visiem ķēniņa galma kalpotājiem bija jāliecas un jāzemojas Hamana priekšā, jo tā ķēniņš par viņu bija pavēlējis. Bet Mordohajs neliecās un arī nekrita viņa priekšā pie zemes.
3 Tad ķēniņa kalpotāji, kas bija pie vārtiem, jautāja Mordohajam: “Kāpēc tu pārkāp ķēniņa pavēli?”
4 Kad viņi jautāja tā viņam ik dienas un kad viņš tomēr neklausījās uz viņiem, viņi stāstīja to Hamanam, lai redzētu, vai Mordohaja pašattaisnojums tiks atzīts, jo viņš bija stāstījis tiem, ka viņš ir jūds.
5 Un, kad Hamans redzēja, ka Mordohajs tiešām neliecas un nezemojas viņa priekšā, viņš kļuva dziļu dusmu pilns.
6 Taču viņš turēja zem sava goda pacelt roku vienīgi pret Mordohaju, jo viņam bija paziņots, kādas tautas loceklis Mordohajs esot. Tādēļ viņam radās nodoms reizē ar Mordohaju iznīcināt visus jūdus, kas mita visā Ahasvera valstī.
7 Pirmajā mēnesī, kas ir nīsāna mēnesis, ķēniņa Ahasvera divpadsmitajā valdīšanas gadā, meta pūr, tas ir, meslus, Hamana priekšā no dienas dienā, un viņi meta tos no mēneša mēnesī līdz divpadsmitajam mēnesim, kas ir ādāra mēnesis.
8 Tad Hamans sacīja ķēniņam Ahasveram: “Ir kāda tauta, kas ir izkaisīta un izklīdināta starp citām visās tavas valsts zemēs; tās likumi atšķiras no ikvienas tautas likumiem, un ķēniņa likumus viņi nepilda, tā ka ķēniņam neklājas tos neievērotus atstāt mierā.
9 Ja ķēniņam tas šķiet labi, lai uzraksta, ka viņi jāiznīcina, un es iesvēršu desmit tūkstošus sudraba talentu ķēniņa ierēdņu rokās, lai tos nodotu ķēniņa mantu glabātavā.”
10 Tad ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu no savas rokas un deva to agagietim Hamanam, Hammedatas dēlam, jūdu ienaidniekam,
11 un ķēniņš sacīja Hamanam: “Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk.”
12 Tad pirmā mēneša trīspadsmitajā dienā valdība sasauca ķēniņa rakstvežus, un viss tika rakstīts, kā Hamans pavēlēja, ķēniņa zemes vietvalžiem un pārvaldniekiem, kas bija katrā zemē, un ikvienas tautas lielkungiem, katrai zemei tās rakstā un katrai tautai viņas valodā; to rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmogu.
13 Vēstules izsūtīja ar skrējējiem uz visām ķēniņa zemēm, lai iznīcinātu, nokautu un izdeldētu visus jūdus, no zēna līdz sirmgalvim, mazus bērnus un sievas, vienā dienā, proti, divpadsmitā mēneša trīspadsmitajā dienā, kas ir ādāra mēnesis, un arī lai nolaupītu viņu mantu.
14 Norakstu no tā, kas bija rakstīts, kā pavēli vajadzēja nodot katrā zemē, darot to zināmu visām tautām, lai tās būtu sagatavotas šai dienai.
15 Skrējēji naski devās prom ar ķēniņa pavēli. Šo pavēli izsludināja arī Sūsas pilī. Ķēniņš un Hamans atsēdās, lai dzertu, bet Sūsas pilsēta bija satraukuma pilna.
Bībeles pārdomas
Pārdomā par savas dzīves pašreizējām cīņām. Kā tās varētu norādīt uz garīgu cīņu?
Šajā nodaļā lasām par kādu nepatīkamu sazvērestību. Hāmāns vēlas iznīcināt ne vien cilvēku Mordohaju, kas viņu ir aizvainojis, bet visu viņa tautu (5.-6.p.). Viņa dāsnais piedāvājums ķēniņam Ahasvēram atklāj ne vien viņa bagātību, bet arī naida apjomu (9.p.). Šīs ķēniņvalsts likumi noteica, ka valstisku apsvērumu dēļ nogalināto bagātība piederēs nogalinātājiem, un iespējams, ka Hāmāns un ķēniņš vēlējās iedzīvoties no jūdu bagātības (13.p.). Kādēļ šāds ekstrēms rasisms? Hāmāna priekšgājējs Agags bija amālēkietis – tā bija vienīgā cilts, kas uzbruka israēliešiem, kad viņi devās prom no Ēģiptes (5. Mozus 25: 17-19). Iespējams, Mordohajs arī atcerējās, ka ķēniņš Sauls tika noraidīts kā ķēniņš pēc kara ar amālēkiešiem (1. Samuēla 15). Notiekošais neliecina vien par Hāmāma lepnumu, varu un bagātību, bet ir arī garīgas cīņas zīme. Hāmāna edikts „iznīdēt, nokaut un izdeldēt visus jūdus” (13.p.) kļuva par neapstrīdamu un nemaināmu likumu. Mordohaja atteikšanās klanīties Hāmāna priekšā un pielūgt viņu atnesa katastrofu (2.p.). Tomēr Dievs savas uzvaras izcīna „ne ar spēku un ne ar varu, bet ar Garu” (Zaharjas 4:6). Hāmāns nesaprata patieso cīņu!
Kad tu nesaproti, kāpēc tev nākas iet cauri kādām cīņām un grūtībām, atceries, ka Dievs ir ar tevi. Lai Mordohaja piemērs dod tev drosmi „neliekties” citu varu un ietekmju priekšā, pat ja to spiediens un draudi ir lieli.
Kā tu iziesi cauri šīs dienas izaicinājumiem? Sagatavojies ar Dieva ieročiem – ticību un lūgšanu (Efeziešiem 6: 16-18).
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.