Mans, mans, mans!

Mans, mans, mans!

Mans, mans, mans!

/Mihas 2, 1–13/

1 Bēdas tiem, kas izgudro netaisnību pret citiem un lolo, izstiepušies savās guļasvietās, ļaunus nodomus un tos īsteno rīta gaismā, jo viņu rokās ir vara!
2 Viņi ar varu piesavinās laukus un atņem mājas, kas viņiem iepatīkas; tā viņi rīkojas varmācīgi pret ikvienu nama īpašnieku un pret viņa mantoto īpašumu.
3 Tāpēc Tas Kungs saka tā: “Redzi, Man ir nodomā pret šo cilti kas ļauns, un tāpēc jūs neizglābsit no tā savus kaklus un nestaigāsit apkārt tik lepni, jo pārdzīvojamais laiks ir baigs laiks!”
4 Tai pašā dienā par jums dziedās joku dziesmu, un pēc tam tūliņ atskanēs raudu dziesma: “Ir beigas! Mēs esam pilnīgi izpostīti! Manas tautas mantojumu Viņš nodos svešās rokās, ak, kā man Viņš to atņem! Mūsu tīrumi nodoti atkritējiem!”
5 Tiešām, jums nebūs neviena, kas jums iemērītu daļu Tā Kunga draudzē.
6 “Neaizraujieties un nesludiniet!” tā viņi sludina, jo tādas lietas jau nesludina; mēs tādēļ tomēr nenokļūsim kaunā!
7 Vai nolādēts ir Jēkaba nams? Vai tev šķiet, ka Tas Kungs ir tik straujš Savās dusmās? Vai Tā Kunga Gars ir par ierobežotu, vai tas, kas noticis, ir tiešām Dieva darbi? – Vai Viņa vārdi nav patīkami tiem, kas bez vainas staigā?
8 Bet jūs – tie, kas pret manu tautu esat uzstājušies kā ienaidnieki! No apmetņiem jūs noplēšat grezno uzšuvi, jūs nolaupāt mierīgiem garāmgājējiem tiklab svārkus, kā apmetni, kā to nereti dara tie, kas atgriežas no kara.
9 Manas tautas sievas jūs ar varu izstumjat no viņu patīkamajiem namiem, un viņu mazajiem bērniem jūs atraujat manas godības rotu uz mūžīgiem laikiem.
10 Tādēļ celieties un dodieties ceļā! Jo šī zeme nav jums paliekama vieta, tādēļ ka tā nešķīsta, tā ved postā, un par savu nešķīstību tā tiks postīt izpostīta.
11 Ja kāds nāktu, kas grozās pēc vēja, un jums sludinātu viltu un melus un stāstītu, kā viņiem jādzer un jādzīro, tad tas būtu šai tautai piemērotais sludinātājs.
12 Tiešām gan, Es sapulcinādams sapulcināšu tevi, Jēkab, un arī pāri palikušos Israēlā Es savedīšu kopā; kā avis Es viņus novietošu vienkopus stiprā kūtī un kā ganāmo pulku aplokos, lai visas malas būtu pilnas cilvēku trokšņa.
13 Viņu priekšā ies šķēršļu salauzējs. Viņi izlauzīsies un izies pa vārtiem; viņu ķēniņš ies viņiem pa priekšu; un Tas Kungs būs viņu vadonis.

Bībeles pārdomas

“Ņem šo zeltu, sudrabu,/ Visu to Tev nododu./ Tev lai manas spējas, Dievs,/ Tad mans mūžs būs izdevies.” (tulk. J. Tervits)

Bagātie kļūt arvien bagātāki un nabagie arvien nabagāki. Cik tas ir patiesi! Un tas ir īpaši redzams šajā gada posmā, kad visi gaida skaistas un dārgas dāvanas, kad galdam ir jābūt klātam ar visādiem gardumiem. Uz ielas var redzēt gan visjaunākos mersedesa un BMW modeļus, gan cilvēkus, kas sēž pie ielu stūriem ar savu trauciņu, cerot, ka kāds garāmgājējs iemetīs dažus santīmus. Valdībā šī ekonomiskā starpība tiek veicināta ar dažiem likumprojektiem, tāpēc arī ir tik liela ekonomiska aiza starp laukiem un pilsētām. Bet ko par to domā Dievs?

Miha israēliešiem darīja zināmu Dieva prātu par šo pašu tēmu. Rezultāts tam, kā Viņu sirds attālinājās no Dieva, atklājās nepatīkamā veidā (1.-2.p.,8.-9.p.). Cilvēki sāka ļaunprātīgi izmantot pat Dieva dotās dāvanas. Ienākot Kānaāna zemē, Dievs deva katrai ciltij zemes gabalu, lai katrai ģimenei būtu, kur dzīvot un no kā iztikt. Pamatprincips bija, ka zeme piederēja Dievam (3.Mozus 25,23). Varmācīgi piesavināties to, ko acs kāro, bija tiešs Dieva derības pārkāpums, un tā sekas –ģimenēm atņemts gan mantojums, gan Dieva svētība. Nav pārsteigums, ka Dievs to nevar ciest (3.-4.p.). Dievam nav laika tiem, kuru attieksmi var aprakstīt ar vārdiem “mans, mans, mans”. Bet tāda attieksme diemžēl sastopama arī šodien. Varbūt, ja esam godīgi, varam arī atzīt, ka mūsos šī attieksme ir atrodama. Kā lai tiek vaļā no tās?

Mums ir dota bagātība, un to var izmantot, lai svētītu cilvēkus, lai paplašinātu Dieva valstību. Un tie, kas māk to dalīt ar citiem, ir arī tie, kurus Dievs meklēs un sapulcinās kopā, lai viņiem būt par ganu un par ķēniņu (12.-13.p.). Jo Dievam nav prieka sodīt, drīzāk Viņš kā gans sajūt prieku, rūpējoties, vadot un gādājot par savu ganāmo pulku.

Ko tev nozīmē piederēt pie tā nelielā atlikuma, kas ir uzticīgi Dievam? Kā tas ietekmē tavas attiecības ar pasauli?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.

Dalies: