Bībeles lasījums /Ebrejiem 12, 1–11/

¹ Tādēļ mēs, kam visapkārt liels pulks liecinieku, nolikuši visas nastas un grēku, kas velkas mums līdzi, apņēmības pilni skriesim sacīkstēs, kas mums noliktas. ² Uzlūkosim mūsu ticības aizsācēju un piepildītāju Jēzu, kas viņam sagatavotā prieka dēļ, par kaunu nebēdādams, ir pacietis krustu un nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. ³ Allaž domājiet par viņu, kas tik daudz naidīguma izcietis no grēciniekiem, lai jūs nenovārgtu savās dvēselēs un nekļūtu nespēcīgi. ⁴ Jūs vēl neesat līdz asinīm cīnījušies pret grēku ⁵  un esat aizmirsuši iedrošinājumu, kas jūs kā dēlus uzrunā:
mans dēls, nenicini Kunga pārmācību,
nedz zaudē dūšu, kad viņš tavus grēkus uzrāda;
⁶ ko Kungs mīl, to taču viņš pārmāca
un šausta katru dēlu, ko viņš pieņem.
⁷ Pārmācībā esiet pacietīgi, Dievs izturas pret jums kā pret dēliem. Kuru dēlu gan tēvs nepārmāca? ⁸ Bet, ja jūs paliekat bez pārmācības, kam visi ir padoti, tad jūs esat ārlaulības, nevis īstie dēli. ⁹ Ja mūs ir pārmācījuši miesīgie tēvi, lai mēs bītos, vai tad mēs daudz vairāk nepakļausimies garu Tēvam, lai dzīvotu? ¹⁰ Tie mūs pārmācīja tā, kā tiem šķita pareizi, un tas derēja īsam brīdim; bet viņš – tā, lai tas palīdzētu mums kļūt par viņa svētuma līdzdalībniekiem. ¹¹ Neviena pārmācība, kad to saņem, nešķiet prieks, bet gan bēdas, tikai vēlāk tiem, kas tajā vingrināti, tā rada taisnības miera augļus.

Bībeles pārdomas

Šodien padomā par to, ka tu savu ticības dzīvi nedzīvo viens. Pirms tevis ir bijušas paaudzes, kas ir ticējušās, cīnījušās un izturējušas, tādas būs pēc tevis. Mēs visi esam vienā lielā ticīgo kopībā.

Iztēlojies – „mēs, kam visapkārt liels pulks liecinieku” visi skrienam sacīkstēs. Tu neesi viens, es neesmu viena. Mēs visi kopā esam kaut kam noticējuši un visi kopā dzīvojam un skrienam, lai sasniegtu šo mērķi. Tas ir tik iedrošinoši! Un iedomājies, tu skrien šo dzīves distanci, esi noguris un nomocījies, bet kāds, kas skrien tev blakus, pēkšņi uzsauc – turpini! Skrien tālāk! Drosmi! Pacietību! Izturība šai distancē ir tik grūta, un tik bieži gribētos to visu mest pie malas. Tomēr vēstules autors atgādina, lai tādos brīžos domājam par Jēzu, kas arī skrēja šo distanci kopā ar mums. Viņš – mūsu Kungs, ticības aizsācējs – taču būtu pelnījis vieglāku distanci, ne? Tomēr nē, Viņš uzņēmās vissmagāko posmu – nāvi pie krusta. Viņš šajā distancē tika apsmiets un pazemots vairākas reizes, neskaitāmas reizes, tomēr Viņš neatkāpās no mērķa. Viņš būtu pelnījis draudzīgu iedrošinājumu, taču beigās palika pilnīgi viens, tieši otrādi – Viņš tika nevis iedrošināts, bet apsmiets.

Vēstules autors aicina domāt par Viņu, kad ejam cauri kādiem grūtiem brīžiem, kad liekas – ir pārāk grūti, es vairs nevaru. Tad domā par Jēzu, kurš izturēja! Tad atceries, ka šis ir pārbaudījums ar mērķi padarīt tevi ticīgāku, stiprāku un uzticamāku. Tev varbūt liekas, ka Dievs tevi vairs nemīl, ja jau reiz ir tādas grūtības. Bet ir tieši otrādi – Viņš tevi mīl tik stipri un zina, ka tu esi tik spēcīgs, lai izturētu šīs grūtības un palīdzētu kādam citam no mūsu kopienas izturēt skrējienu līdz galam.

Dievs, tu mani pazīsti un zini, kāpēc man ir tieši tāda dzīve. Palīdzi man paļauties, ka tas ir vislabākais man. Palīdzi man izturēt līdz galam un ļaut, lai Tavs prāts notiek manā dzīvē!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.