/Efeziešiem 6,1–9/
1 Bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem Kungā, jo tas ir taisni. 2 Godā savu tēvu un māti, šis ir pirmais bauslis ar apsolījumu: 3 lai tev labi klātos un tu ilgi dzīvotu virs zemes. 4 Jūs, tēvi, netramdiet savus bērnus, bet audziniet viņus ar Kunga doto audzināšanu un pamācību. 5 Jūs, kalpi, ar bijību un trīsām sirds skaidrībā klausiet saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum; 6 neesiet tādi, kas kalpo tikai acu priekšā, gribēdami izpatikt cilvēkiem, bet kā Kristus kalpi, pildīdami Dieva gribu no sirds. 7 Labprātīgi kalpodami, jūs kalposiet nevis cilvēkiem, bet Kungam, 8 zinādami, ka ikviens, kas dara labu, saņems to pašu pretī no Kunga – vai vergs vai brīvais. 9 Arī jūs, kungi, izturieties pret viņiem tāpat; atmetiet draudus, zinādami, ka gan viņiem, gan jums ir Kungs Debesīs, un viņš neuzlūko cilvēku pēc viņa ārienes.
Bībeles pārdomas
„Ceļa rādītāji neierobežo ceļošanas brīvību; gluži pretēji, tie palīdz ietaupīt laiku, pasakot priekšā, no kuriem ceļiem nepieciešams izvairīties, ja vēlamies sasniegt galamērķi.” (K.B.Moss)
Izliets piens, saplēsta rotaļlieta, savstarpēji ķīviņi – tie ir tikai daži nedarbiņi, ko dienas laikā spēj paveikt mazi (un domāju arī lieli) bērni. Cenšoties novērst savu bērnu nedarbu sekas, domāju, cik labi būtu, ja viņi zinātu šo Rakstu vietu, ja viņi ievērotu visus „nedrīkst” un atsauktos uz pirmo aicinājumu nevis desmito.
Tomēr, lasot tālāk, es kā vecāks tieku uzrunāts daudz konkrētāk. Norādījums par paklausību tiek teikts bērniem, bet kā lai viņi tādi kļūst, ja vecāki viņus tā neaudzina?! Interesanti, ka mēs, cilvēki, tik bieži zinām dot padomus, kā jāizturas citiem. Citu kļūdas burtiski „lec” acīs. Pāvils to zina, tāpēc norādījumus dod katram. Viņš neraksta – vecāki, uzmaniet, lai jūsu bērni būtu paklausīgi; vai –jūs, priekšnieki, skatieties, ka tikai jūsu padotie strādā no sirds! Šī Rakstu vieta ir kā četras mazas vēstulītes ar norādījumiem. Neatkarīgi no tā, kā rīkojas citi, mums katram ir atbildība par to lomu un pienākumiem, kurus Dievs mums uzticējis.
Ir grūti būt paklausīgam bērnam, ja tavi vecāki nepazīst Dievu un neievēro šīs vēstules rakstīto, ir grūti strādāt darbā, ja tavs priekšnieks ne tuvu nav tāds, kā to apraksta Pāvils. Bet tomēr bērnu un padoto atbildība ir pildīt šos vārdus, jo tā Dievs ir vēlējis. Pildot savus ikdienas pienākumus, mēs nesam lielāko liecību par Kristu. Vai, redzot kādu darbinieku strādājam ar lielu atdevi, nekristīgam priekšniekam nerastos jautājums, kāpēc tas viens ir tik čakls, tik pašaizliedzīgs, tik dedzīgs? Vai vecāki negribēs iepazīt tādu Dievu, kurš darījis paklausīgu un krietnu viņu dēlu?
Ko tu praktiski varētu darīt, lai labāk pildītu savu lomu ģimenē un darbā?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.