Bībeles lasījums /Nehemijas 11,1–3, +12,27–47/
11.nodaļa
1 Tautas augstmaņi apmetās Jeruzālemē, bet pārējā tauta meta lozes – vienam no desmit bija jānāk dzīvot svētajā pilsētā Jeruzālemē, atlikušie deviņi palika savās pilsētās. 2 Tauta svētīja visus vīrus, kas brīvprātīgi izvēlējās dzīvot Jeruzālemē. 3 Jūdas pilsētās dzīvoja ikviens savā īpašumā, savās pilsētās: israēlieši, priesteri, levīti, tempļa kalpotāji un Sālamana kalpu dēli, bet apgabalu pārvaldnieki dzīvoja Jeruzālemē.
12.nodaļa
27 Kad iesvētīja Jeruzālemes mūrus, no visām vietām sasauca levītus, lai tie nāk uz Jeruzālemi svinēt iesvētīšanu, priecājas, pateicas un dzied ar cimbolēm, arfām un lirām. 28 Dziedātāju dēli sapulcējās no visas Jeruzālemes apkārtnes, arī no Netofātas ciemiem 29 un Gilgālas, no Gebas apkārtnes un Azmāvetas, jo dziedātāji bija uzcēluši sev ciemus visapkārt Jeruzālemei. 30 Priesteri un levīti šķīstījās un šķīstīja arī tautu, vārtus un mūri.
31 Es uzvedu augšā uz mūra Jūdas augstmaņus un liku tiem nostāties divos lielos dziedātāju pulkos. Svētku gājiens devās pa mūri uz labo pusi līdz Mēslu vārtiem. 32 Aiz tiem gāja Hošaja un puse Jūdas augstmaņu, 33 Azarja, Ezra un Mešullāms, 34 Jūda, Benjāmins, Šemaja un Jeremija.
35 No priesteru dēliem ar trompetēm gāja Zeharja, Jonatāna dēls, Šemajas dēls, Matanjas dēls, Mihas dēls, Zakūra dēls, Āsāfa dēls, 36 kopā ar saviem brāļiem Šemaju, Azarēlu, Milalaju, Gilalaju, Māaju, Netanēlu, Jūdu un Hānānī, tiem bija Dieva vīra Dāvida mūzikas instrumenti, un rakstu zinātājs Ezra gāja tiem pa priekšu. 37 Pie Avota vārtiem, kas tiem bija priekšā, tie pa kāpnēm uzkāpa Dāvida pilsētā un tad gāja pa uzeju uz mūra, garām Dāvida namam līdz Ūdens vārtiem austrumos.
38 Otrs dziedātāju pulks devās pretējā virzienā, aiz tiem gāju es, kopā ar pusi tautas mēs gājām pa mūri no Cepļa torņa līdz Platajam mūrim, 39 tad no Efraima vārtiem līdz Vecajiem vārtiem, tad līdz Zivju vārtiem, Hananēla tornim, Simtnieku tornim, tad līdz Avju vārtiem un tad apstājāmies pie Sardzes vārtiem. 40 Abi dziedātāju pulki stāvēja pie Dieva nama, arī es un puse pārvaldnieku kopā ar mani: 41 priesteri Eljākīms, Maasēja, Minjāmins, Miha, Eljoēnajs, Zeharja, Hananja ar trompetēm, 42 un Maasēja, Šemaja, Elāzārs, Uzī, Jehohānāns, Malkija, Ēlāms un Ēzers. Dziedātāji dziedāja Jizrahjas vadībā. 43 Todien viņi pienesa lielus kaujamos upurus un priecājās, jo Dievs tos bija iepriecinājis ar lielu prieku! Priecājās arī sievas un bērni, Jeruzālemes prieks aizskanēja tālu!
44 Todien tika iecelti vīri, kas pārzina mantnīcu telpas, kurās glabās pirmos augļus un desmito tiesu, ko savāks no pilsētu laukiem kā likumīgo nodevu priesteriem un levītiem, jo Jūda priecājās par priesteriem un levītiem, kuri kalpoja. 45 Viņi noturēja dievkalpošanu un veica šķīstīšanu. Arī dziedātāji un vārtu sargi darīja, kā Dāvids un viņa dēls Sālamans bija pavēlējis. 46 Jo kopš seniem laikiem – Dāvida un Āsāfa dienām – dziedātāju vadītāji dziedājuši slavas un pateicības dziesmas Dievam. 47 Zerubābela un Nehemijas dienās viss Israēls dienu no dienas deva noteiktu daļu dziedātājiem un vārtu sargiem, un viņi deva svēto tiesu levītiem, bet levīti Ārona dēliem.
Bībeles pārdomas
Kad tu pēdējo reizi gavilēji savam Dievam?
Latvijā katram ir zināms, kas ir Dziesmu svētki – svētki, kad kori no visas valsts sapulcējas kopā – galvaspilsētas lielajā estrādē, lai iepriecinātu citus un paši sevi ar dziesmām. Nemaz tik daudz tautām nav šādas tradīcijas.
Izrādās, arī Jeruzāleme ir piedzīvojusi dziesmu svētkus. Toreiz, kad mūris ap pilsētu tika atjaunots (12, 27), kad visa tauta meta meslus, lai noskaidrotu katra dzīves vietu (11, 1-3), šie pasākumi tika noslēgti ar grandioziem svētkiem (12, 31). Dziesmas, mūzika, divi svētku gājieni! Gandrīz kā Rīgā. Tomēr ir kaut kas pavisam atšķirīgs, un tas ir svētku mērķis. Pirmie Latvijas Dziesmu svētki bija savdabīgs apliecinājums tautas kultūrai un neatkarībai, pārējie kopē šo tradīciju. Bet Jeruzālemes svētku mērķis ir godāt Dievu (12, 40-43). Cik saliedētiem visiem toreiz vajadzēja justies, lai publiski apliecinātu savu atkarību no Dieva! Pateicība un uzticība Dievam izpaužas ne tikai dziesmās, bet arī šķīstoties, upurējot, maksājot nodokļus, pildot savus darba pienākumus. Šķiet, visa tauta piedalījās šai Dieva godināšanā – gan augstdzimušie, gan pie varas esoši, gan vienkāršie ļaudis, neviens nestāvēja malā kā pasīvs vērotājs.
Domājot par kultūras pasākumiem, kurus organizē visas Latvijas mērogā, jāsecina, ka tie nekad neaizraus visu tautu, kaut vai tādēļ vien, ka visi nevarēs nopirkt ieejas biļetes. Jūdu tautas svētki ir pavisam savādāki – pateicība, uzticība, pakļaušanās savam Dievam, kas izpaužas gavilēs un slavēšanā. Ikviens var slavēt, ikvienam ir par ko slavēt – par pasargāšanu trimdā, par palīdzību, atjaunojot mūri, par dzīvesvietām. Arī es šodien taču varu pateikties Dievam par tik daudz ko – gan par personīgām lietām, gan par svētībām, ko saņēmusi visa tauta. Es taču to varu darīt, dziedot dievkalpojumā, patiesi, no visas sirds. Bet varbūt nav nemaz jāgaida svētdiena? Es taču varu dziedāt un slavēt Dievu tūlīt!
Varbūt šī nodaļa tevi ierosina kopā ar ģimeni vai draugiem slavēt Dievu? Pamēģini!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.