/Lūkas 1, 39–55/
39 Un Marija cēlās tanīs pašās dienās un steigšus gāja kalnos uz pilsētu Jūdas novadā.
40 Iegājusi Caharijas namā, viņa sveicināja Elizabeti.
41 Un notika, kad Elizabete Marijas sveicinājumu dzirdēja, tad bērniņš viņas miesās sāka lēkt, un Elizabete tapa Svētā Gara pilna,
42 un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām, un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
43 No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
44 Redzi, tikko tavas sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, tad bērniņš manās miesās ar līksmību sāka lēkt.
45 Labi tai, kas ir ticējusi, ka tas, ko Dievs licis viņai sacīt, piepildīsies.”
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele slavē To Kungu,
47 un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju,
48 jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu,
49 jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds,
50 un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izklīdinājis tos, kas ir lieli savā sirdsprātā.
52 Viņš varenos nogāzis no augstiem troņiem un paaugstinājis zemos.
53 Izsalkušo Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
54 Viņš gādājis par Savu kalpu Israēlu un pieminējis Savu žēlastību,
55 kā viņš runājis uz mūsu tēviem, uz Ābrahāmu un viņa dzimumu mūžīgi.”
Bībeles pārdomas
Steidzies uz tikšanos ar Dievu lūgšanā un Viņa vārda lasīšanā! Tas ir tik neizmērojami svarīgi.
Marija steidzas (39.p.). Diez kā viņas ģimene un Jāzeps reaģēja uz šādu pēkšņu viņas vēlēšanos? Pirmie 3 grūtniecības mēneši (56.p.) ir tie, kad ir vislielākais risks zaudēt bērnu, un tas ir arī citādi fiziski grūts laiks – ar nelabu dūšu un tamlīdzīgi. Drošs patvērums un mierīga atmosfēra ir Marijai visvairāk nepieciešams – un ar Dieva palīdzību viņa to atrod, piedzīvojot vēl vienu apliecinājumu, ka Viņš ir tas, kas par visu rūpējas. Paskaidrojumi Marijai tiek aiztaupīti, Elizabete visu jau zina (41.-45.p.). Marija taču droši vien bija uztraukusies un domājusi, kā viņa pastāstīs par tikšanos ar eņģeli. Vai tev ir gadījies piedzīvot ko līdzīgu? Šos brīžus nepieciešams atcerēties – varbūt tieši tāpēc Lūka stāsta šo notikumu sava evaņģēlija sākumā?
Īstenībā pārsteidz arī, ka sievietes tolaik varēja sacīt tik īpašus vārdus. Svētais Gars viņām ir tuvu klāt, citādi tas nebūtu iespējams. Elizabete saskata savu Kungu vēl nedzimušā bērnā. Marija – jauna, neprecējusies, nedroša par savu nākotni (ko sacīs Jāzeps?) domā nevis par savu situāciju, kas par spīti visiem brīnumiem nemaz tik vienkārša nav, bet gan ierauga sava vēl nedzimušā bērna dzīves neaptverami lielo nozīmi. Dievs uz visiem laikiem ir mainījis pasaules kārtību un tās likumsakarības (46.-55.p.), uzlūkojot un esot kopā ar tiem, kurus visi pārējie šai pasaulē neievēro un neuzskata ne par ko. Un tas ir tikpat patiesi tolaik kā šodien.
Izlasi Marijas dziesmu un pamēģini ieraudzīt, kur tajā sacītais ir atspoguļojies tavā dzīvē. Vai varbūt tev pazīstamu cilvēku dzīvēs.
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.