Bērna prātā

Bērna prātā

Bērna prātā

Bībeles lasījums / Lūkas 9, 43b–50/

Kamēr visi vēl brīnījās par to, ko Jēzus bija darījis, viņš mācekļiem sacīja: “Paturiet prātā šos vārdus: Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās.” Bet viņi nesaprata šos vārdus; tie palika viņiem apslēpti, un tie tos neaptvēra, un viņi baidījās jautāt viņam par šiem vārdiem.
Tad tie sāka pārrunāt, kurš viņu vidū būtu lielākais. Bet Jēzus zināja viņu sirds domas un, paņēmis kādu bērniņu, nostādīja to sev blakus  un sacīja tiem: “Ja kāds šo bērniņu uzņem manā vārdā, tas uzņem mani. Ja kāds mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis. Jo mazākais jūsu vidū ir tas lielākais.”
Jānis vērsās pie viņa un sacīja: “Mācītāj, mēs redzējām kādu, kas tavā vārdā izdzina dēmonus, un mēs viņam to aizliedzām, jo viņš neseko mums.” Bet Jēzus tam sacīja: “Neliedziet gan! Kas nav pret jums, tas ir ar jums!”

Bībeles pārdomas

Dievs, māci man, kā tas ir – būt kā bērnam! Palīdzi man tādam būt!

Vai tu zini, kā jūtas tas, kurš baznīcā ienāk kluss un nemanīts – pelēkās drēbēs, apsēžas tumšākajā stūrī un pēc dievkalpojuma neviena neievērots aiziet savu ceļu?

Diemžēl bieži arī draudzēs ir tāds „izredzēto” pulciņš, kuriem ir labi vienam ar otru. Viņi ir ilgi pazīstami savā starpā, viņi ir pēc savas dabas sabiedriski cilvēki. To vidū tiek dalīti atbildīgākie amati draudzē un tā vien šķiet, ka visa baznīcas dzīve grozās ap viņiem! Kā lai es no šī tumšākā baznīcas stūra pavirzos uz priekšu? Kā lai atrodu draugus? Mīļais Jēzu, ko man darīt?

Pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kuri visus savus spēkus, spējas un talantus izmanto, lai kļūtu vēl populārāki un ievērojamāki. Viņus sajūsmina, ka uz ielas viņus atpazīst un rāda ar pirkstu, kompānijās viņi vienmēr ir uzmanības centrā un var spīdēt. Lai to sasniegtu, visi līdzekļi ir labi – par to atdod daudz naudas, bet biežāk cena ir dvēsele, kuru zaudē.

Jēzus šajā Rakstu vietā (un daudzās citās) noliedz pašpaaugstināšanos. Viņš stājas pretim tā laika garīgajiem līderiem, kuri sevi pasniedza kā īpaši svētus un pareizus, godājamus un visviet cienījamus. Arī savus mācekļus un reizē mūs Viņš brīdina, lai sevi nepaaugstinām. Viņš mūs noliek tādā kā bērnu stāvoklī, dod iespēju mums atgriezties un sākt visu no jauna – kā bērnam! Vairāk cienījams Dieva acīs un arī draudzes vidū ir tas, kurš ir pazemīgs, nevis liels un lepns pats savās domās.

Kā tu varētu parādīt mīlestību un viesmīlību cilvēkiem, kuri nesen sākuši nākt uz tavu draudzi?

 

 

 

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.

Dalies: