Ak, vai!

Ak, vai!

Ak, vai!

/Psalms 69,1–16/

1 Korvedim. Kā “Lilijas”. Dāvida psalms.
2 Glāb mani, Dievs!
Ūdeņi uzkāpuši man līdz kaklam!
3 Es stiegu dziļā muklājā, nav kur nostāties,
es esmu ūdens dzelmē, un pali veļas man pāri!
4 Es esmu apguris saukt, mana rīkle ir sausa,
izīgst man acis, gaidot uz Dievu!
5   Vairāk nekā matu uz galvas ir to,
kas aplam nīst mani,
vareni ir tie, kas grib mani iznīdēt, – melīgie naidnieki!
Kā lai atdodu to, ko neesmu zadzis?!
6 Dievs, tu pazīsti manu muļķību,
mani grēki tev nav apslēpti!
7 Lai netiek apkaunoti caur mani
tie, kas cer uz tevi, Kungs, Pulku Kungs!
Lai netiek pazemoti caur mani
tie, kas meklē tevi, Israēla Dievs!
8 Dēļ tevis es dzirdu paļas,
negods klāj manu vaigu,
9 svešs esmu kļuvis saviem brāļiem
un kā citzemnieks savas mātes dēliem!
10   Kvēle dēļ tava nama rij mani,
kad pēlēji tevi peļ, pār mani tas nāk!
11 Gavēdams raudāju par savu dvēseli,
bet saņēmu paļas!
12 Kad maisu paņēmu sev par apģērbu,
kļuvu tiem par izsmieklu!
13 Aprunā mani tie, kas sēž vārtos,
un dzērāji apdzied mani,
14 bet es – no tevis izlūdzos, Kungs, vēlības brīdi!
Dievs, atbildi man –
jo liela tev žēlastība,
jo patiesa tava pestīšana!
15 Velc mani no dūņām, ka nenogrimstu,
ka glābjos no naidniekiem un ūdens dzelmes!
16 Lai neveļas pali pār mani,
lai neaprij mani dzelme,
lai nesakļauj aka savu muti pār mani!

Bībeles pārdomas

Kad sāpes kā nazis griež manu dvēseli, palīdzi, Kungs, meklēt palīdzību pie Tevis!

Ak, vai! Ak, vai! Ak, vai! Ir dienas, kad tā vien gribas, kā saukt – esmu tik nelaimīgs! Ko lai dara!? Man neveicas!

Jā, ko lai dara tādos brīžos, kad visa pasaule šķiet kā sazvērējusies pret tevi un tu esi viens ar savu bēdu? Tieši tā klājas psalma autoram – viņa situācija ir tāda, kad zudis pamats zem kājām un šķietami nav nekādas izejas (2.-3.p.). Un tas jau nav tikai vienu vai dažas dienas, ir pagājis ilgs laiks šai bezizejas situācijā (4.p.). Gaidīt uz Dievu vairs nav spēka. Psalmistam visapkārt ir vienīgi ienaidnieki, kas viņu apsūdz, kaut arī psalmists nemaz nav vainīgs (5.p.). Ko lai dara šādā situācijā? Pārvākties dzīvot citur, kur neviens tevi nepazīsts? Meklēt un pierādīt savu taisnību? Cīnīties?

Psalma autors sauc uz Dievu. Savu nelaimju brīdī viņš tomēr spēj skaidrām acīm paskatīties uz sevi (6.p.). Un paskatīties uz citiem, kas viņam ir uzticējušies un kas, iespējams, šo cietēju uzskata par savu paraugu (7.p.). Psalmists atklāj, ka viņš daudz cietis Dieva dēļ. Tomēr viņš neko nepārmet Dievam, vien izsaka Viņam savu bezgalīgo uzticību (14.-15.p.). Viņš zina, ka ciešanu atvars, kurā viņš ir tagad, ir jāizbrien. Un viņš gaida, kad atkal varēs nostāties uz cietas zemes. Bet viņš zina, ka tas būs tikai tad, kad Dievs atļaus.

Kur tu meklē palīdzību ciešanās? Vai esi mēģinājis lūgt Dievu? Lai šis psalms tev palīdz!

 

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.

Dalies: