Bībeles lasījums /Psalms 26/

“1 Dāvida psalms. Iztiesā mani, Kungs, jo es krietnumā staigāju un paļāvos Kungam – es nešaubījos! 2 Pārbaudi mani, Kungs, un pārraugi mani, izlūko manu sirdi un prātu, 3 jo tava žēlastība man acu priekšā un es staigāju tavā patiesībā! 4 Es nesēžos ar niekkalbjiem, ar liekuļiem es nesaejos, 5 es nīstu samaitāto pulku, un pie ļaundariem es nesēdīšos! 6 Es mazgāju rokas nevainībā un eju ap tavu altāri, Kungs, 7 dziedādams pateicības balsī un stāstīdams par taviem brīnumiem. 8 Kungs, es mīlu namu, kur tu mājo, vietu, kur mīt tava godība. 9 Neaizrauj mani kopā ar grēciniekiem, nedz ar asins bendēm manu dzīvību, 10 nedz ar tiem, kam rokā viltus, kam labā roka pēc kukuļa sniedzas! 11 Es taču staigāju krietnumā – izpērc mani un žēlo mani! 12 Es stāvu ar kāju uz drošas zemes – lūdzēju pulkā es teikšu Kungu!”

Bībeles pārdomas

Dievs piedāvā mums brīvību no domām, ka esam neglīti, nespējīgi kaut ko paveikt, sliktāki par citiem. Mūsu rokās ir izvēle piedāvājumu pieņemt vai nē!

Izlasot šo psalmu, pirmajā brīdī šķiet, ka Dāvids bijis ļoti paštaisns cilvēks. Jo viņš stāsta Dievam, cik labs viņš ir un cik pareizi pratis rīkoties. Vairums kristiešu parasti cenšas būt pazemīgi Dieva priekšā un saukt sevi par necienīgiem kalpiem, bet Dievs vēlas dzirdēt arī par to, ko mēs labu darām. Staigājot Viņa ceļus, mēs varam droši atzīt arī savas veiksmes un panākumus. Mūsu godīgi darītais darbs var gūt panākumus, mūsu no sirds veiktā kalpošana var nest augļus. Tā tam arī ir jābūt! Tomēr bez lepnuma. Pāri visam mūsu sirds ir jāpadara pieejama Dievam (2.p.). Vai tur nav iezadzies lepnums, paštaisnums, skaudība, iedomība, nicinājums pret citiem cilvēkiem un Dieva varenību? Tik viegli ir savus panākumus un veiksmes piedēvēt sev pašiem, savai izveicībai, talantiem un spējām. Bet Dievs mūs pārbauda un, atradis tīru, šķīstu sirdi, mūs uzslavē un apbalvo. Kas ir bijis uzticīgs Dievam, darot kādu nenozīmīgu darbu, tam Dievs var uzticēt arī lielāku.

Dāvids nav iedomīgs, jo viņš ne mirkli nepaļaujas uz saviem spēkiem vien un atzīst, ka Dievs ir viņa Kungs (1a.,9.,11.p.). Vienīgi Dievs var mūs apžēlot un atpestīt. Tieši tāpēc mēs varam dzīvot bez mazvērtības kompleksiem, saprotot, kas esam Dievā. Viņš mūs aicina uz svētu dzīvi.

Un visbeidzot, mēs vienmēr būsim atkarīgi no Dieva žēlastības (11.p.). Tā ir tik nesaprotama, tik pārāka pār to, kādu žēlastību citiem spējam paust mēs.

Kādi ir tavi mazvērtības kompleksi? Pastāsti Dievam par tiem!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.